Latvijā praktizējošo ergoterapeitu pieredzes apkopojums par veselībpratību un seksuālo izglītošanu pusaudžiem ar autiskā spektra traucējumiem

Abstract

Pētījuma nosaukums: Latvijā praktizējošo ergoterapeitu pieredzes apkopojums par veselībpratību un seksuālo izglītošanu pusaudžiem ar autiskā spektra traucējumiem. Aktualitāte: Autiskā spektra traucējumi (AST) ir neiroloģisks un ar attīstību saistīts traucējums visa mūža garumā, kas ietekmē veidu kā cilvēks sazinās un mijiedarbojas ar apkārtējiem. Sabiedrībā nereti valda pieņēmums, ka personas ar AST ir aseksuālas, kas ir nepatiess pieņēmums. Nereti pusaudžiem ar AST ir grūtības izprast pārmaiņas, kas rodas pubertātes laikā, ir neizpratne par savām fizioloģiskajām vajadzībām, kā tās regulēt un realizēt, kas veicina nevēlamas un sociāli nepieņemamas uzvedības attīstību. Ergoterapeiti ir kompetenti pacientu izglītošanā dažādos jautājumos, taču Latvijā atsevišķs seksuālās izglītošanas pakalpojums pusaudžiem ar AST nav izveidots, tādēļ ir nepieciešams noskaidrot ergoterapeitu pieredzi, lai izprastu, kādēļ pakalpojums netiek sniegts un kā to varētu attīstīt. Mērķis: Noskaidrot Latvijas ergoterapeitu, kuri strādā ar pusaudžiem ar AST, pieredzi par veselībpratību un seksuālo izglītošanu. Pētījuma metodes: Pētījuma ietvaros tika veikta literatūras analīze un realizēta fokusgrupas diskusija ar sešiem Latvijā praktizējošiem ergoterapeitiem, kuri strādā ar pusaudžiem ar AST, lai iegūtu informāciju par viņu pieredzi. Fokusgrupas diskusijas laikā tika veikts audioieraksts un tika veikta ieraksta transkripcija. Tika veikta fenomenoloģiskā analīze. Rezultāti: Fokusgrupas diskusijā iezīmējās dažādas tēmas, kuras sastopamas arī literatūrā – augstskolā netika diskutēts par seksualitāti; jomā ir pieredzes trūkums; veselībpratības un seksualitātes jautājumi ir ergoterapeita kompetence; nepieciešams strādāt multidisciplinārā komandā; nepieciešami mentori, papildus apmācības, supervizori. Tika identificēts novērtēšanas instrumentu un metodisko materiālu trūkums. Secinājumi: Latvijā praktizējošo ergoterapeitu pieredze ir zema, risinot jautājumus, kas saistīti ar veselībpratību un seksuālo izglītošanu pusaudžiem ar AST, kā arī praksē tikai atsevišķi pacienti sūdzas par šādu aktivitāšu grūtībām. Pētījuma dalībnieku pieredze ir bijusi veiksmīgāka, kad ir strādājuši multiprofesionālā komandā atbilstoši savam prakses kontekstam, vai piesaistot, piemēram, mentoru, supervizoru vai cita kompetenta speciālista atbalstu. Pētījuma dalībnieki norāda zināšanu trūkumu veselībpratības un seksuālās izglītošanas jomā, kuras sakne sākas augstskolā, tādēļ ergoterapeitiem ir nepieciešams atsevišķi iegūt pieredzi jomā un padziļināti mācīties, lai sniegtu pēc iespējas efektīvāku terapijas rezultātu, vai atteikt pakalpojumu un ieteikt pacientam alternatīvas.

Title: The experience of occupational therapists practicing in Latvia on health literacy and sexual education for teenagers with autism spectrum disorder. Background: Autism spectrum disorder (ASD) is a lifelong neurological and developmental disorder that affects the way a person interacts and communicates with others and the environment. There is often a misconception in society that individuals with ASD are asexual, which is simply not true. Teenagers with ASD often struggle to understand the changes that occur during puberty, have difficulty comprehending their physiological needs, self-regulation, leading to the development of socially unacceptable sexual behaviours. Occupational therapists are competent in educating patients, however there are no established sexual education specialists for teenagers with ASD in Latvia, therefore, it is necessary to understand the experience of occupational therapists to comprehend why the service is not provided and how it could be developed. Objective: To explore the experience of Latvian occupational therapists working with teenagers with ASD regarding health literacy and sexual education. Methods: The study involved a literature review and a focus group discussion with six practicing occupational therapists in Latvia who work with teenagers with ASD to understand their experience in the field. Audio recordings were made and then transcribed. A phenomenological analysis was conducted. Results: Various themes emerged from the focus group discussions, most of which have also emerged in existing literature – there is a lack of discussion on sexuality at university, a lack of skills regarding sexuality, there are a lack of available tools. It was noted that it is important to work in a multidisciplinary team, with mentors, receive additional training and supervision when working with questions regarding sexuality. Conclusion: The experience of occupational therapists in Latvia regarding health literacy and sexual education with teenagers with ASD, is relatively low and none of the focus group discussion participants work with this every day. Participants in the study expressed a more successful therapy process when working in multidisciplinary teams according to their practice context, by seeking support from mentors, supervisors, or other specialists in the field of sexuality. Participants in the study point out a lack of knowledge stemming from university education, hence occupational therapists need to specialize separately in this field to provide a more effective therapy outcome or decline the service and recommend alternatives.