Hemodialīzes pacientu apetīti ietekmējošo faktoru novērtējums

Abstract

Pētījuma nosaukums: Hemodialīzes pacientu apetīti ietekmējošo faktoru novērtējums. Aktualitāte: Darba tēmas aktualitāte raksturojas ar pastāvošu paaugstinātu malnutrīcijas, anoreksijas un sirds mazspējas risku, kas apdraud hronisku nieru slimību pacientus, kuriem piemēro ārstēšanas metodi – hemodialīzi. Slimības simptomi un hemodialīze nomāc pacienta apetīti, veicinot pacienta organisma nonākšanu dzīvībai bīstamā stāvoklī, ko rada uzturvielu trūkums organismā un tā izraisīta saslimšana ar anoreksiju vai malnutrīciju, kā arī šī stāvokļa veicināta sirds mazspēja. Pētījuma mērķis: Hemodialīzes pacientu apetīti ietekmējošo faktoru novērtēšana veicinātu tiem atbilstoša uztura režīma noteikšanu, kas ļautu koriģēt hemodialīzes bīstamo faktoru kaitīgo ietekmi uz slimnieka organismu un samazinātu pacienta dzīvību apdraudoša stāvokļa un papildus saslimšanas risku. Pētījuma metodes: Kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, kurā datu analīzei pielietota aprakstošā statistika un slēdzienstatistikas metodes, pētījumā iekļauts 51 pacients, pacientu apetītes ietekmējošo faktoru izvērtēšanai izmantota “Anketa par dzīves kvalitāti noteicošajiem uztura faktoriem”, veikta ķermeņa masas indeksa aprēķināšana un pielietots malnutrīcijas skrīninga rīks Malnutrition Universal Screening Tool (MUST). Pētījuma rezultāti: Tika konstatēta mērena statistiskā saistība starp hemodialīzes pielietošanu un hemodialīzes pacientu apetītes pasliktināšanos, svara zudumu, sauso svaru un dzimumu. Pētījuma dalībnieku vidējais ĶMI bija 25,1 kg/m2 ± 4,91 (mediāna = 24,2). Tika konstatēta statistiski zema, pozitīva korelācija starp apetītes samazināšanos un ķermeņa sauso svaru kg (korelācijas koeficients ar vērtību 0,441 un nozīmības līmenis ar vērtību 0,001) un mērena, pozitīva korelācija (p < 0,05) starp ĶMI un apetītes samazināšanos (koeficienta vērtība bija 0,522 un nozīmīguma līmenis zemāks par 0,001). Netika konstatēta statistiski nozīmīga korelācija (p > 0,05) starp hemodialīzes pacienta vecumu un ķermeņa sauso svaru kg aptaujas laikā (korelācijas koeficients ar vērtību 0,174 un nozīmīguma līmenis ar vērtību 0,221), starp hemodialīzes pacienta vecumu un apetītes samazināšanos (korelācijas koeficients ar vērtību -0,017 un nozīmīguma līmenis ar vērtību 0,907) un starp hemodialīzes pacienta apetītes samazināšanos un malnutrīcijas skrīninga testa rezultātiem (korelācijas koeficienta vērtība bija -0,178 un nozīmīguma līmenis ar vērtību 0,211). Malnutrīcijas riska skrīningā hemodialīzes pacientiem bez akūtām saslimšanām tika iegūts zema riska līmeņa rādījums.

Title of study: Assessment of Factors Influencing the Appetite in Hemodialysis Patients Background: The relevance of the topic of the work is characterized by the existing increased risk of malnutrition, anorexia, and heart failure, which threatens patients with chronic kidney disease who are treated with hemodialysis. Both the symptoms of the disease and hemodialysis can depress the patient's appetite, contributing to the patient's body reaching a life-threatening condition caused by a lack of nutrients in the body and resulting anorexia or malnutrition, as well as heart failure caused by this condition. Aim of the study: Evaluation of the factors influencing the appetite of hemodialysis patients would contribute to the determination of an appropriate nutritional regimen for them, which would allow the correction of the harmful effects of hemodialysis's dangerous factors on the patient's body and would reduce the risk of the patient's life-threatening condition and additional illness. Methods: Quantitative cross-sectional study, in which descriptive statistics and inferential statistics methods were used for data analysis, 51 patients were included, the "Nutrition-Specific Quality of Life" was used to evaluate the factors affecting the appetite of patients, the body mass index was calculated, and the Malnutrition Universal Screening Tool (MUST) was used. Results: A moderate statistical relationship was found between the use of hemodialysis and the deterioration of appetite, weight loss, dry weight, and gender of hemodialysis patients. The mean BMI of the study participants was 25.1 kg/m2 ± 4.91 (median = 24.2). A statistically low, positive correlation was found between appetite reduction and dry weight in kg (correlation coefficient with a value of 0.441 and significance level with a value of 0.001) and a moderate, positive correlation (p < 0.05) between BMI and appetite reduction (coefficient value was 0.522 and significance level below 0.001). No statistically significant correlation (p > 0.05) was found between the age of the hemodialysis patient and the dry weight of the body in kg during the survey (correlation coefficient with the value of 0.174 and the level of significance with the value of 0.221), between the age of the hemodialysis patient and the decrease in appetite (correlation coefficient with the value - 0.017 and a significance level of 0.907) and between hemodialysis patient appetite loss and malnutrition screening test results (correlation coefficient value was -0.178 and a significance level of 0.211). Malnutrition risk screening of hemodialysis patients with non-acute illnesses resulted in a low-risk reading.