Medicīniskā papilduztura lietošanas indikācijas un aptvere Latvijas populācijā

Abstract

Medicīniskais papilduzturs ir īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas satur visas nepieciešamās uzturvielas palielinātos daudzumos. To lieto uztura režīma kontrolei slimības izraisītas malnutrīcijas vai tās riska gadījumā. Medicīniskais papilduzturs tiek nodrošināts pacientiem, kuri nespēj uzņemt pietiekamu uztura daudzumu, kuriem ir atbilstoši medicīnisko indikāciju kritēriji, un kuri atbilst noteiktiem diagnozes kodiem. Latvijā no 2023.gada 1.aprīļa tiek nodrošināts valsts apmaksāts medicīniskais papilduzturs, un līdz šim nav veikti pētījumi par tā aptveri Latvijas populācijā. Pētījuma mērķis: Veikt pacientu apzināšanu, kuri saņem valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu mājās Latvijā, un apkopt demogrāfiskos datus, reģionālo aptveri, biežāko medicīniskā papilduztura saņēmēju diagnozes un biežāk lietotos medicīniskā papilduztura veidu grupas. Pētījuma metodes: Kvantitatīvs aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma dalībnieki – 1257 pacienti, kuri saņem valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu mājās no 2023.gada 1.aprīļa līdz 2024.gada 1.janvārim. Pētījumā apkopota vienota pacientu uzskaites sistēma, kurā sistematizēti pētījumā izmantotie dati, kuri iegūti no pacientu medicīniskās dokumentācijas un uztura speciālista vai dietologa konsultācijas protokoliem. Rezultāti: Lielākā valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura aptvere tika novērota Rīgā 42,4%, Liepājā 4,9% un Daugavpilī 4%. Vairums pacientu bija onkoloģisko slimību pacienti 56,8%, endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimību pacienti 13,7% un gremošanas sistēmas slimību pacienti 11,3%. Biežākās pamatojuma diagnozes medicīniskā papilduztura saņemšanai bija E43 neprecizēta smaga olbaltumu un enerģētiska malnutrīcija 42,9% un E44.0 vidēji smaga olbaltumu un enerģētiska malnutrīcija 35,8%. No pētījuma brīdī pieejamajiem medicīniskā papilduztura veidiem, biežāk tika nozīmēts standarta formas medicīniskais papilduzturs 23,35% un medicīniskais papilduzturs, kas bagātināts ar olbaltumvielām 23,12%. Secinājumi: Valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura aptvere bija lielāka Rīgā nekā reģionos. Lielākā daļa pacientu, kuri saņēma valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu bija onkoloģijas, endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimību un gremošanas sistēmas slimību pacienti. Lielākajai daļai pacientu norādītās pamatojuma diagnozes bija E43 neprecizēta smaga olbaltumu un enerģētiska malnutrīcija un E44.0 vidēji smaga olbaltumu un enerģētiska malnutrīcija. Biežāk tika nozīmēts standarta formas medicīniskais papilduzturs un medicīniskais papilduzturs, kas bagātināts ar olbaltumvielām.

Oral nutritional supplements is food intended for special medical purposes, which contains all necessary nutrients in increased quantities. It is used to control the diet in case of disease related malnutrition or at risk of it. Oral nutritional supplements is provided to patients who are unable to ingest a sufficient amount of nutrition, who meet the appropriate criteria for medical indications, and who meet certain diagnosis codes. In Latvia, from April 1, 2023, state-paid oral nutritional supplements is provided, and so far no studies have been conducted on its coverage in the population of Latvia. The aim of the study: To identify patients who receive state-paid oral nutritional supplements at home in Latvia, and to collect demographic data, regional coverage, diagnoses of the most frequent recipients of oral nutritional supplements and the most frequently used groups of types of oral nutritional supplements. Research methods: Quantitative descriptive cross-sectional study. Study participants – 1257 patients who receive state-paid oral nutritional supplements at home from April 1, 2023 to January 1, 2024. The study summarizes a unified patient record system, which systematizes the data used in the study, which are obtained from the patients' medical documentation and the consultation protocols of a nutritionist or dietitian. Results: The highest coverage of state-paid oral nutritional supplements was observed in Riga 42.4%, Liepaja 4.9% and Daugavpils 4%. The majority of patients were patients with oncological diseases 56.8%, patients with endocrine, nutritional and metabolic diseases 13.7% and patients with diseases of the digestive system 11.3%. The most frequent justification diagnoses for receiving oral nutritional supplements were E43 unspecified severe protein and energy malnutrition in 42.9% and E44.0 moderate protein and energy malnutrition in 35.8%. Of the types of medical supplemental nutrition available at the time of the study, standard form oral nutritional supplements was prescribed more often in 23.35% and protein-enriched oral nutritional supplements in 23.12%. Conclusions: The coverage of state-paid oral nutritional supplements was greater in Riga than in the regions. The majority of patients who received state-paid oral nutritional supplements were patients with oncology, endocrine, nutritional and metabolic diseases, and diseases of the digestive system. The underlying diagnoses given by the majority of patients were E43 unspecified severe protein and energy malnutrition and E44.0 moderate protein and energy malnutrition. Standard form and protein-enriched oral nutritional supplements were prescribed more often.