Mājas enterālā barošana: epidemioloģiska uzskaite un analīze Latvijā

Abstract

Aktualitāte: Enterālā barošana ir klīniskās barošanas veids, kad uzturvielas tiek ievadītas kuņģa zarnu traktā, apejot mutes dobumu. Mājas enterālā barošana tiek nozīmēta pacientiem, kuri turpina medicīnisko terapiju mājas apstākļos vai paliatīvās aprūpes iestādē, ja pacientam ir atbilstošas indikācijas uztura terapijas saņemšanai un funkcionējošs kuņģa zarnu trakts. Šāds klīniskās barošanas veids ir ar mērķi uzlabot pacienta ķermeņa svaru, dzīves kvalitāti un funkcionalitāti kopumā. No 2020. gada mājas enterālā barošana Latvijā tiek nodrošināta par valsts apmaksātiem līdzekļiem. Mērķis: Veikt sistemātisku pacientu uzskaiti, kuri saņem valsts apmaksātu mājas enterālo barošanu Latvijā, un apkopot demogrāfiskos datus, biežākās pacientu pamatdiagnožu grupas, biežākās pakalpojuma saņemšanas pamatojuma diagnozes, pacienta pakalpojuma statusa datus, noteikt mājas enterālās barošanas saņemšanas reģionālo izplatību Latvijas administratīvajās teritorijās un incidenci 2023. gadā. Metodes: Kvantitatīvs šķērsgriezuma aprakstošs pētījums. Pētījumā piedalījās 342 pacienti, kuri mājas enterālo barošanu pirmo reizi saņēma laika posmā no 2023. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim. Pacientu dati tika ievākti no autores izveidotā pacientu reģistra un telefonintervijas laikā iegūtās informācija par pacientu pakalpojuma statusu. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti, izmantojot datorprogrammas MS Excel un IBM SPSS 29.0. Rezultāti: Pētījuma dalībnieku vecuma mediāna 71 (IQR 52,0-81,0), vecuma grupa ar vislielāko pacientu īpatsvaru bija no 70 līdz 79 gadiem (26,9%, n=92). Galvenās pamatdiagnožu grupas bija asinsrites sistēmas slimības (46,9%, n=106) un audzēji (38,5%, n=87). Visbiežākā diagnoze, kura pamato mājas enterālo barošanu bija disfāgija (62,1%, n=275). Pacientu īpatsvars, kuri turpina saņemt mājas enterālo barošanu, ir līdzvērtīgs mirušo pacientu skaitam, attiecīgi 38% (n=130) un 27,7% (n=129). Rīgas valstspilsēta bija mājas enterālās barošanas piegādes reģions ar visaugstāko īpatsvaru – 40,6% (n=139). Mājas enterālās barošanas incidence Latvijā 2023. gadā bija 16,7 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju. Secinājumi: Visbiežāk mājas enterālo barošanu saņēma pacienti ar asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem, bet visbiežākā diagnoze, kura pamatoja mājas enterālās barošanas saņemšanu, bija disfāgija. Pacienta pakalpojuma statusa iedalījums ir līdzvērtīgs tiem pētījuma dalībniekiem, kuri turpina to saņemt un mirušajiem pacientiem, taču viszemākais ir to pacientu skaits, kuri atsākuši uzturu uzņemt perorāli. Visbiežāk mājas enterālā barošana tika nodrošināta Rīgā, bet reģionālā pakalpojuma saņemšana Latvijā bija nevienmērīga. Mājas enterālās barošanas incidence Latvijā 2023. gadā bija 16,7 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju.

Background: Enteral nutrition is a form of clinical nutrition where nutrients are given into the gastrointestinal tract bypassing the oral cavity. Home enteral nutrition is prescribed to patients who continue medical treatment at home or in a palliative care facility if the patient has appropriate indications for receiving nutritional therapy and a functioning gastrointestinal tract. This type of clinical nutrition is intended to improve the patient's body weight, quality of life and overall functionality. From 2020 home enteral nutrition in Latvia is ensured by The National Health Service. Objective: Perform systematic accounting of patients who receive The National Health Service ensured home enteral nutrition in Latvia and to compile demographic data, the most frequent groups of primary diagnoses and diagnoses that indicates receiving home enteral nutrition, data regarding the status of the patient service, to determine the regional distribution of receipt of home enteral nutrition in administrative territories of Latvia and an incidence in 2023. Methods: Quantitative cross-sectional descriptive study. The study involved 342 patients who first received home enteral nutrition between June 1 and December 31 in 2023. Patient data was collected from the patient register established by the author and information obtained during the telephone interview regarding the status of the patient service. The findings were collected and analyzed using MS Excel and IBM SPSS 29.0. Results: Median age was 71(IQR 52.0-81.0), the age group with the highest proportion of patients was between 70 and 79 years (26.9%, n = 92). The main groups of primary diagnoses were circulatory diseases (46.9%, n = 106) and tumors (38.5%, n = 87). The most common diagnosis that indicated home enteral nutrition was dysphagia (62.1%, n = 275). The proportion of patients who continue to receive home enteral nutrition is equivalent to the number of patients who died, 38% (n = 130) and 27.7% (n = 129), respectively. Riga was the region with the highest proportion of supply of home enteral nutrition – 40.6% (n = 139). The incidence in Latvia in 2023 was 16.7 patients per 100 000 inhabitants. Conclusions: Most commonly patients with circulatory system diseases and tumors received home enteral nutrition, but the most common diagnosis that indicated receiving home enteral nutrition was dysphagia. The classification of the status of the patient service is equivalent to those of the study participants who continue to receive it and the patients who died, but the lowest is the number of patients who have resumed oral food intake. Most often home enteral nutrition was ensured in Riga, but the regional service received in Latvia was uneven. The incidence in Latvia in 2023 was 16.7 patients per 100 000 inhabitants.