Ikdienas fiziskā aktivitāte, sirds-asinsvadu slimību riski un emocionālais distress pacientiem ar aksiālo spondiloartrītu: raksturojums, saistība ar klīnisko stāvokli un kopējā ietekme uz dzīves kvalitāti

Abstract

Pētījuma nosaukums: Ikdienas fiziskā aktivitāte, sirds-asinsvadu slimību riski un emocionālais distress pacientiem ar aksiālo spondiloartrītu: raksturojums, saistība ar klīnisko stāvokli un kopējā ietekme uz dzīves kvalitāti. Pētījuma mērķis: Izpētīt ikdienas fizisko aktivitāti, sirds-asinsvadu slimību riskus un emocionālo disstresu, to savstarpējas korelācijas un ietekmi uz dzīves kvalitāti pacientiem ar aksiālo spondiloartrītu. Pētījuma metodes: Pētījumam tika izvēlēts neeksperimentāls šķērsgriezuma (vien-momenta) aprakstošs, analītisks dizains. Izlasi veidoja 30 dalībnieki (12 sievietes, 18 vīrieši), vecumā no 23 līdz 66 gadiem. Dalībniekiem tika novērtētas ikdienas fiziskās aktivitātes ar 3D akseler-ometru, septiņas secīgas dienas, papildinot to ar dalībnieku aizpildītu aktivitāšu dienasgrāmatu. Pētījuma dalībniekiem tika novērtēta slimības aktivitāte, funkcionālie ierobežojumi, trauksmes un depresijas simptomi un paš-vērtētā dzīves kvalitāte izmantojot pašvērtējuma anketas. Tika izvērtēti sirds un asinsvadu slimību riski pielietojot SCORE skalu pētījuma dalībniekiem vecumā virs 40 gadiem un jaunākiem izvērtējot relatīvo risku pēc atsevišķiem rādītājiem (lipīdu profils, smēķēšana, miera arteriālais asinspiediens), nosakot ķermeņa masas indeksu, mērot vidukļa ap-kārtmēru. Tika analizēti dati no medicīniskās dokumentācijas: par slimības anamnēzi, ārstēšanu, pavadošajām slimībām, kā arī personīgajiem un vides faktoriem. Datu apstrādei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes, korelāciju analīze un multipla lineāra regresiju analīze. Rezultāti un secinājumi: Pētījuma rezultāti atklāj, ka pētīto pacientu ar axSpA ikdienas fizisko aktivitāti raksturo augsts mazkustības laiks: 92%iem tā ir vairāk kā 8h no nomoda laika un rekomendētās vidējas-augstas intensitātes aktivitāšu minūtes sasniedz tikai 56%. Visiem dalībniekiem uzrādīja vismaz vienu modificējamo SAS riska faktoru, savukārt dalībniekiem virs 40 gadiem prevalē augsts vai ļoti augts SAS risks pēc SCORE skalas. Lielākajai izlases daļai bija sub-klīniski vai klīniski nozīmīgi trauksmes un/vai depresijas simptomi, kas korelēja ar slimības aktivitāti un slimības izraisītajiem funkcionālajiem ierobežojumiem, bet depresijas simptomu izpausme radīja neatkarīgu ietekmi uz fiziskās un mentālās veselības pašvērtējumu. Regresijas analīzes rezultāti apliecināja, ka paš-vērtēto dzīves kvalitāti kā neatkarīgi lielumi ietekmē slimības aktivitāte, depresijas simptomu izpausme un pavadošo slimību esamība.

Title. The physical activity, the risk of cardiovascular diseases, and emotional distress in pa-tients with axial spondyloarthritis: characteristics,correlations with the clinical state, and the overall impact on the quality of life. Objective. Explore the daily physical activity, risks of cardiovascular disease, and emotional distress, as well as their correlations and effects on quality of life in patients with axial spondyloarthritis. Methods. A non-experimental cross-sectional (one-shot) descriptive, analytical design was selected for the study. The sample consisted of 30 participants (12 females, 18 males) aged between 23 and 66 years. All participants' daily physical activities were assessed using a 3D accelerometer for seven consecutive days, supplemented by participants' filled-out activity diaries. The participants' disease activity, functional limitations, anxiety and depression symptoms, and self-rated quality of life were evaluated using self-assessment questionnaires. Cardiovascular disease risks were assessed using the SCORE scale for participants aged over 40 years, and relative risks were evaluated by separate indicators (lipid profile, smoking, resting blood pressure), along with measuring body mass index and waist circumference for younger participants. Data from medical records were analyzed regarding medical history, treatment, comorbidities, as well as personal and environmental factors. Descriptive statistical methods, correlation analysis, and multiple linear regression analysis were used for data processing. Results and conclusions: The results of the study reveal that patients with axSpA have a high level of sedentary time in their daily physical activity: more than 92% of them spend over 8 hours of wake time in a sedentary state and only 56% achieve the recommended moderate-to-high intensity activity minutes. All participants exhibited at least one modifiable CV risk factor, while participants over the age of 40 had a high or very high CV risk according to the SCORE scale. The majority of the sample had subclinical or clinically significant symptoms of anxiety and/or depression, which correlated with disease activity and functional limitations caused by the disease, but the expression of depression symptoms had an independent impact on self-reported physical and mental health. Regression analysis results confirmed that disease activity, expression of depression symptoms, and the presence of comorbidities independently affect self-reported quality of life.