Nedzirdīgo/vājdzirdīgo auditorijas Latvijas Televīzijas skatīšanās paradumi.

Abstract

Bakalaura darba “Cilvēku ar dzirdes traucējumiem LTV skatīšanās paradumi” ir mediju auditorijas pētījums. Darba mērķis ir noskaidrot cilvēku ar dzirdes traucējumiem televīzijas lietošanas paradumus, funkcijas, auditorijas motivāciju un apmierinātību ar satura piedāvājumu “Latvijas Televīzijas” kanālos un digitālajās platformās. Darbā tiek pētīts vai un kā Latvijas sabiedriskā televīzija spēj integrēt šo sabiedrības grupu informatīvajā telpā, ar iekļaujošu satura piedāvājumu parūpējoties par cilvēku ar dzirdes traucējumiem informētību, iesaisti sabiedriskajos procesos un norisēs, kā arī psihoemocionālu vajadzību apmierināšanu. Lai sasniegtu pētniecisko mērķi un atbildētu uz pētnieciskajiem jautājumiem, tika veikta “Latvijas televīzijas” kvantitatīvā satura analīze, kas kā sekundārie dati kalpo par pamatu primārās kvalitatīvās pētījuma metodes – 2 fokusa grupu diskusiju – interviju plānošanai. Darbs sastāv no teorētiskās daļas un praktiskās – pētniecības daļas. Teorijā apskatīta mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, dzirdes traucējumi, to veidi, līmeņi, dzirdes nozīme komunikācijā. Tāpat nozīmīga daļa darbā atvēlēta cilvēku ar dzirdes traucējumiem tiesībām - gan cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem tiesībām, gan cilvēku tiesībām uz informāciju kā daļai no vārda brīvības un cilvēka pamattiesībām, t.sk. tiesībām uz audiovizuāla satura pieejamību. Tāpat ir aprakstīta sabiedrisko mediju funkcija satura pieejamības nodrošināšanā un satura pieejamību regulējošie normatīvi. Pētījuma daļā tiek aprakstītas pētnieciskās metodes – kvantitatīvā kontentanalīze un kvalitatīvās fokusgrupu intervijas. Pētījuma rezultātu aprakstā analizēti mediju lietošanas paradumi, auditorijas vajadzības un funkcijas, ko tā realizē. Televīzijas lietošanas paradumus un arī satura izvēli un uztveri ietekmē cilvēku ar dzirdes traucējumiem kognitīvās īpatnības, ko nosaka gan dzirdes traucējumu, gan izglītības līmenis. Šī auditorija pozitīvi novērtē pēdējos gados novērojamo satura pieejamības pieaugošo dinamiku, taču vēlas akcentēt precīzāku satura piedāvājumu atbilstoši cilvēku ar dzirdes traucējumiem specifiskajām vajadzībām un interesēm un informācijas pasniegšanas veidu. Atslēgvārdi: mediju lietojuma un apmierinājuma teorija; satura pieejamība; cilvēki ar dzirdes traucējumiem; sabiedriskais medijs

The bachelor thesis "Viewing habits of people with hearing impairment on LTV" is a study of media audience. The aim of the thesis is to find out the television viewing habits of people with hearing impairments, audience motivation and satisfaction with the content offered on Television of Latvia channels and digital platforms. The work investigates whether and how public television of Latvia is able to integrate this group of people into the information space by providing inclusive content to ensure that people with hearing impairments are informed, involved in social processes and events, and that their psycho-emotional needs are met.

In order to achieve the research aim and answer the research questions, a quantitative content analysis of Television of Latvia was conducted, which as secondary data serves as a basis for planning the primary qualitative research method - 2 focus group discussions - interviews.

The work consists of theoretical part and the practical - research part of the thesis. The theory part deals with the theory of media use and gratification, hearing impairment, its types, levels, the role of hearing in communication. The work also devotes a significant part to the rights of people with hearing impairments - both the rights of people with functional impairments and the rights of people to information as part of freedom of expression and fundamental human rights, including the right of access to audiovisual content. It also describes the role of public service media in ensuring accessibility of content and the laws and regulations governing accessibility of content.

The research methods - quantitative content analysis and qualitative focus group interviews - are described. The description of the research results analyses media consumption habits, audience needs and the functions they fulfil. The cognitive characteristics of people with hearing impairment, determined by both hearing impairment and educational level, influence television consumption habits and also content selection and perception. This audience appreciates the increasing dynamics of accessibility to content observed in recent years, but would like to see a more precise offer of content according to the specific needs and interests of people with hearing impairments and the way in which information is presented.

Keywords: media use and satisfaction theory; content accessibility; people with hearing impairments; public service media