Depresijas, trauksmes un stresa simptomātikas novērtējums treneriem pirms un pēc klasiskās muguras masāžas kursa

Abstract

Kvalifikācijas darba tēma: Depresijas, trauksmes un stresa simptomātikas novērtējums treneriem pirms un pēc klasiskās muguras masāžas kursa, darba autors – Nikolajs Siļčonoks. Treneru profesija ir viena no potenciāli neaizsargātākajām pret vairākiem psihoemocionālajiem traucējumiem. Pašreizējie pētījumi liecina, ka elites līmeņa treneri saskaras ar dažādiem sasniegumu, organizatoriskiem un personiskiem stresa faktoriem, kas var ietekmēt vai apdraudēt viņu garīgo veselību (Frost et al., 2023), ārpus elites konteksta treneri ir zem tāda paša spiediena (Santos, Costa, 2018). Stresu var definēt kā uztraukuma vai garīgās spriedzes stāvokli, ko izraisa sarežģīta situācija. Stress ir dabiska reakcija, kas mudina cilvēku risināt problēmas un draudus viņa dzīvē. Stresa situācijas var izraisīt vai saasināt garīgās veselības problēmas, visbiežāk trauksmi un depresiju (PVO, 2023). Ir dažādas prevencijas un pārvarēšanas metodes, kuras palīdz cilvēkam samazināt depresijas, trauksmes un stresa līmeni. Pētījumā autors vēlas noskaidrot, kā klasiskas muguras masāžas kurss var ietekmēt depresijas, trauksmes un stresa simptomātiku, un vai klasiskas muguras masāžu var izmantot kā alternatīvo pārvarēšanas metodi iepriekš minēto psihoemocionālo stāvokļu mazināšanai. Pētījuma mērķis: novērtēt depresijas, trauksmes un stresa simptomātikas izmaiņas treneriem pirms un pēc klasiskās muguras masāžas kursa. Pētījuma hipotēze: klasiskās muguras masāžas kurss mazina depresijas, trauksmes un stresa simptomātiku treneriem. Secinājums: kvalifikācijas darba hipotēze šajā pētījumā nav apstipinājusies, jo gan intervences, gan kontroles grupas uzrādīja ievērojamu simptomātikas samazinājumu, kā arī depresijas, trauksmes un stresa līmeņos nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp intervences un kontroles grupu gan pirms, gan pēc intervences. Pētījuma dalībnieki ir 20 Liepājas sporta skolas treneri – 10 intervences un 10 kontroles grupā. Datu ieguvei izmantota autora veidota anketa un atjaunota aptauja DASS (Lovibond & Lovibond, 1995, adaptāciju latviešu valodā veica Ozoliņa, Mārtinsone, Perepjolkina, b.g.). Atslēgas vārdi: psihoemocionālie traucējumi, trauksme, depresija, stress, masāžas ietekme, stress darba vietā, ārstnieciskā masāža, stresa pārvarēšanas metodes.

Subject of qualification work “Evaluation of depression, anxiety and stress symptoms in trainers before and after classic back massage.”, by Nikolajs Siļčonoks. The coaching profession is one of the most vulnerable in terms of several psycho-emotional disorders. While current research suggests that elite-level coaches face a variety of achievement, organizational, and personal stressors that may affect or threaten their mental health (Frost et al., 2023), coaches outside of elite contexts are under the same pressures (Santos, Costa, 2018). Stress can be defined as a state of worry or mental tension caused by a difficult situation. Stress is a natural reaction that prompts a person to deal with problems and threats in his life. Stressful situations can cause or exacerbate mental health problems, most commonly anxiety and depression (WHO, 2023). There are various prevention and coping methods that help a person to reduce the level of depression, anxiety and stress. In the research, the author wants to find out how a course of classic back massage can affect the symptoms of depression, anxiety and stress, and whether classic back massage can be used as an alternative coping method to alleviate the previously mentioned psycho-emotional conditions. The purpose of the study: to evaluate the changes in symptoms of depression, anxiety and stress in trainers before and after the classic back massage course. Research hypothesis: the classic back massage course reduces symptoms of depression, anxiety and stress in trainers. Conclusion: the hypothesis of the qualification work is not confirmed in this study, as both the intervention and control groups showed a significant reduction in symptoms and there are no statistically significant differences in the levels of depression, anxiety and stress between the intervention and control group both before and after the intervention. The research participants are 20 coaches of sports schools in Liepaja, 10 in the intervention group and 10 in the control group. A questionnaire created by the author and a renewed survey DASS (Lovibond & Lovibond, 1995, adapted into Latvian by Ozoliņa, Mārtinsone, Perepjolkina, b.g.) were used for data collection. Key words: psychoemotional disorders, anxiety, depression, stress, effects of massage, stress at the workplace, therapeutic massage, stress coping methods.