Grupu dziedāšanas efektivitāte runas un komunikācijas uzlabošanā pacientiem ar afāziju pēc insulta: sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Darba nosaukums: Grupu dziedāšanas efektivitāte runas un komunikācijas uzlabošanā pacientiem ar afāziju pēc insulta: sistemātisks literatūras pārskats. Pētījuma mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamos pētījumus par grupu dziedāšanas efektivitāti runas un komunikācijas uzlabošanā pacientiem ar afāziju pēc insulta. Pētījuma metodes: Pētījumu meklēšana atbilstoši atslēgas vārdiem tika veikta 4 zinātniskajās datu bāzēs ProQuest, EBSCOhost, PubMed un ScienceDirect. Pētījumam tika atlasīti zinātniskie raksti, kas publicēti pēdējo 10 gadu laikā un atbilda iepriekš noteiktajiem iekļaušanas/ izslēgšanas kritērijiem. Pētījumi tika atlasīti atbilstoši PRISMA 2020 Flow diagrammas vadlīnijām un pētījumā iekļauto ziātnisko rakstu kvalitāte tika novērtēta pēc PEDro skalas kritērijiem. Rezultāti: Sistemātiskajā literatūras pārskatā tika analizēti divi zinātniskie raksti, kuros tika pētīta grupu dziedāšanas efektivitāte personām ar afāziju pēc insulta. Vienā no pētījumiem netika atklāts būtisks uzlabojums funkcionālajā komunikācijā grupas līmenī, taču daļai dalībnieku tas tika atklāts individuālā līmeni, savukārt otrajā pētījumā tika atklāts nozīmīgs uzlabojums gan runas, gan komunikācijas uzlabošanā, tomēr tā kā šajā pētījumā tika izmantota multidimensionāla pieeja, tad precīzu grupas dziedāšanas efektu nav iespējams novērtēt. Secinājumi: Literatūras pārskatā iekļautie pētījumi pierāda grupu dziedāšanas efektivitāti runas un komunikācijas uzlabošanā personām ar afāziju, apvienojot to ar muzikāli intonatīvās terapijas elementiem un izpildāmo dziesmu apgūšanu mājās. Nepieciešami turpmāki pētījumi, iekļaujot pētījumu dalībniekus ar dažādām afāzijas formām un smaguma pakāpēm, lai izvērtētu grupu dziedāšanas efektivitāti runas un komunikācijas uzlabošanā personām ar afāziju. Atslēgas vārdi: insults, afāzija, grupu dziedāšana, koris, runa, komunikācija.

Title of the work: Effectiveness of group singing in improving speech and communication in patients with aphasia after stroke: a systematic review of the literature. The aim of the study: Systematically collect and analyze the available studies on the effectiveness of group singing in improving speech and communication in patients with aphasia after stroke. Research methods: Searching for studies according to the key words was performed in 4 scientific databases: ProQuest, EBSCOhost, PubMed and ScienceDirect. Scientific articles published within the last 10 years that met the previously defined inclusion/exclusion criteria were selected for the study. Studies were selected according to the guidelines of the PRISMA 2020 Flow diagram, and the quality of the scientific articles included in the study was assessed according to the criteria of the PEDro scale. Results: The systematic literature review analyzed two studies that investigated the effectiveness of group singing for individuals with post-stroke aphasia. One of the studies found no significant improvement in functional communication at the group level, but some of the participants found it at the individual level, while the second study found a significant improvement in both speech and communication, however, since this study used a multidimensional approach, the exact effect of group singing cannot be estimated. Conclusions: The studies included in the literature review demonstrate the effectiveness of group singing in improving speech and communication for persons with aphasia, combining it with elements of musical intonation therapy and learning songs to perform at home. Further studies including study participants with different forms and degrees of aphasia are needed to evaluate the effectiveness of group singing in improving speech and communication in individuals with aphasia. Key words: stroke, aphasia, group singing, choir, speech, communication.