Iekļaujošā izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām Balvu novadā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt atbalsta personāla un vecāku viedokļus un izpratni par iekļaujošās izglītības lomu un nozīmi, kā arī pastāvošos ierobežojumus sekmīgai iekļaujošās izglītības īstenošanai atbalsta personāla un vecāku redzējumā Balvu novadā un pētījumā iegūtie rezultāti sniedz atbildi uz pētījuma jautājumu – kāda ir atbalsta personāla un vecāku izpratne par iekļaujošās izglītības lomu, nozīmi un realizāciju vispārizglītojošās izglītības iestādēs Balvu novadā? Tika veikts kvalitatīva dizaina pētījums, kā metodi izmantojot daļēji strukturētu telefonisku interviju. Pētījuma izlasi veidoja atbalsta personāls un vecāki bērniem ar speciālām vajadzībām Balvu novadā, kuri izglītojas iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs. Izmantots “sniega pikas” jeb tīklojuma izlases veidošanas princips. Pētījumā piedalījās septiņi respondenti, no kuriem pieci ir atbalsta personāls (divi speciālie pedagogi, divi skolotāji-logopēdi, no kuriem viens ir arī sociālais pedagogs, viens izglītības psihologs), kā arī divi vecāki. Dati tika analizēti, izmantojot intervijas transkribēšanu un tās tematisko analīzi, izmantojot datu kodēšanu un apvienošanu tēmās. Tika izvirzītas četras tēmas: bērniem tiek sniegta iespēja mācīties; pieņemoši bērni, izglītības personāls un vecāki veido pieņemošu sabiedrību; izaicinājumi; nepieciešamas daudzveidīgas pārmaiņas. Secinājumi: Iekļaujošā izglītība Balvu novadā vairāk vai mazāk tiek veiksmīgi īstenota tikai bērniem ar speciālām vajadzībām, iespēju robežās sniedzot tiem profesionālu atbalstu un mācību materiālu pielāgošanu, taču pilnībā netiek domāts par pārējo sociālo grupu iekļaušanas nepieciešamību, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem izglītojamiem; Atbalsta personāls un vecāki atzīst, ka viņiem ir ierobežotas zināšanas, prasmes un sadarbības iespējas iekļaujošās izglītības jomā – pietrūkst zināšanu, prasmju un koordinētas sadarbības iekļaujošās izglītības īstenošanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā; Finansējuma trūkums vairākos kontekstos (mācību materiālu un līdzekļu iegādei, vides pielāgošanai, atbalsta personāla un vecāku izglītošanai, pedagogu un speciālistu atalgojumam) ir lielākais izaicinājums veiksmīgas iekļaujošās izglītības īstenošanā nākotnē; Izglītojamie iekļaujošā vidē kļūst pašpārliecinātāki, saprotošāki un līdzcietīgāki, tādēļ ir jāpilnveido un jāattīsta saskarsmes prasmes un iespējas starp bērniem ar un bez īpašām vajadzībām katrā izglītības iestādē.

The aim of the research is to explore and compare the opinions and understanding of support team and parents regarding the role and significance of inclusive education, as well as the existing restrictions for successful implementation of inclusive education in the vision of support team and parents in Balvi municipalit. The results obtained in the study provide an answer to the research question – what is the understanding of support staff and parents regarding the role, significance and realization of inclusive education in general educational institutions in Balvi municipality? A qualitative design study was conducted using semi-structured interview. The sample of the research consisted of support team and parents for children with special needs who educate inclusively in general educational institutions in Balvi municipality. “Snowball” also known as networking sampling has been used. Seven respondents participated in the study, five of whom represent support team (two special educators, two speech and language therapists, one of whom is also a social educator and one educational psychologist), as well as two parents. The data was analyzed through transcription of the interview and its thematic analysis, using coding and merging data into topics. Four themes were raised: children are given the opportunity to learn; accepting children, educational staff and parents form an accepting society; challenges; diverse changes are needed. Conclusions: Inclusive education Balvi municipality is more or less successfully implemented only for children with special needs, providing professional support and adaptation of learning materials to the extent possible, but not fully considering the need for inclusion of other social groups in order to ensure equal opportunities for all learners; Support staff and parents recognise that they have limited knowledge, skills and opportunities for cooperation in the field of inclusive education: lack of knowledge, skills and coordinated cooperation in implementing inclusive education and building an inclusive society; The lack of funding in a number of contexts (acquisition of training materials and resources, adaptation of the environment, education of support staff and parents, remuneration of teachers and specialists) is the biggest challenge in the future of successful inclusive education; Learners in an inclusive environment are becoming more confident, understanding and compassionate, so there is a need to develop communication skills and opportunities between children with and without special needs in each educational institution.