Pirmsskolas vecuma bērnu vecāku zināšanas par mutes elpošanu

Abstract

Mutes elpošana ir saistīta ar bērna fizisko attīstību, ietekmējot bērna stāju, sejas skeleta attīstību. Tiek ietekmēti bērna kognitīvie procesi, samazinot uzmanību, koncentrēšanās spējas un citas akadēmiskās jomas. Bērnam izmainās rīšana, pasliktinās imunitāte, palielinās citu saslimšanu risks, izmainās uzvedības modelis. Izskata izmaiņas var ietekmēt pašvērtējumu un ietekmēt vispārējo labsajūtu. Laicīgi ievērojot mutes elpošanas attīstību, to ir vieglāk novērst, samazinot tās izraisīto seku pakāpi un ietekmi uz bērna ķermeni un veselību. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pirmsskolas vecuma bērnu vecāku zināšanas par mutes elpošanu, aplūkojot atsevišķas mutes elpošanas pazīmes un ietekmētās jomas. Tika izplatītas anketas ar fiksētas izvēles un daļēji atvērtiem jautājumiem. Atbildes tika saņemtas no 115 respondentiem. Vecāku zināšanu kvalitāte tika novērtēta, apskatot cik mutes elpošanas pazīmes vai tās ietekmētās bērnu attīstības jomas vecāki spēs noteikt. Visas fiziskās attīstības jomas norādīja viena sestā daļa vecāku, lielākoties tika norādītas divas fiziskās attīstības jomas. Biežāk norādītā fiziskās attīstības joma bija zobu un sakodiena attīstība. Lielākā daļa vecāku atpazina vienu kognitīvās attīstības jomu, kuru var ietekmēt mutes elpošana. Visas četras jomas norādīja viena septītā daļa vecāku. Puse norādīja vienu ietekmēto jomu. Visbiežāk norādīja koncentrēšanās spējas. Visas mutes elpošanas ietekmētās bērna ikdienas funkcijas un starppersonu attiecību jomas norādīja divpadsmitā daļa no vecākiem. Biežāk tika norādītas trīs no astoņām jomām. Pārsvarā tika norādīta ietekmēta runas funkcija. Nosaukt visas mutes elpošanas pazīmes ļoti maza vecāku daļa. Vairāk nekā puse vecāku identificēja trīs četras no deviņām piedāvātajām mutes elpošanas pazīmēm, biežāk norādot trokšņainu elpošanu miegā. Atsevišķas mutes elpošanas skartās bērna attīstības jomas, pazīmes un intervencē iesaistītos speciālistus biežāk norādīja vecāki, kuri iepriekš bija saskārušies ar informāciju par mutes elpošanu. Vecāku uzrādītā zināšanu kvalitāte norādīja, ka ir nepieciešams vairāk aktualizēt mutes elpošanas problēmu vecāku vidū. Palielinot izpratni par mutes elpošanas pazīmēm un tās sekām uz dažādām bērna attīstības jomām, vecākiem būs iespēja laicīgāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

Mouth breathing is related to the child's physical development, affecting the child's posture, the development of the facial skeleton. The child's cognitive processes are affected, reducing attention, concentration, and other academic areas. The child's swallowing changes, immunity deteriorates, the risk of other diseases increases, the behaviour pattern changes. Changes in appearance can affect self-esteem and affect overall well-being. By observing the development of mouth breathing in time, it is easier to prevent it, reducing the degree of its consequences and the impact on the child's body and health. The purpose of the study is to find out the parental knowledge of preschool children about mouth breathing by looking at individual signs of mouth breathing and affected areas. Questionnaires with fixed-choice and semi-open questions were distributed. Answers were received from 115 respondents. The quality of parental knowledge was assessed by looking at how many signs of mouth breathing or the areas of children's development affected by it the parents could identify. All areas of physical development were indicated by one sixth of the parents, mostly two areas of physical development were indicated. The most frequently indicated area of physical development was dental and teeth alignment development. Most parents identified one area of cognitive development that can be affected by mouth breathing. All four areas were indicated by one seventh of the parents. Half indicated one affected area. The ability to concentrate was most often indicated. All areas of the child's daily functions and interpersonal relationships affected by mouth breathing were indicated by a twelfth of the parents. Three of the eight areas were most frequently indicated. Affected speech function was mostly reported. Very few parents did name all signs of mouth breathing. More than half of the parents identified three four of the nine mouth breathing signs presented, with noisy breathing during sleep being identified the most. Certain areas of the child's development affected by mouth breathing, signs and specialists involved in the intervention were indicated more often by parents who had previously encountered information about mouth breathing. The quality of knowledge presented by parents indicated that there is a need to raise the issue of mouth breathing more among parents. By increasing awareness of the signs of mouth breathing and its consequences on various areas of the child's development, parents will have the opportunity to attract the necessary specialists sooner.