Sistemātisks literatūras apskats: žestu lietošana komunikācijas procesā pacientiem ar afāziju

Abstract

Darba nosaukums: Sistemātisks literatūras apskats: žestu lietošana komunikācijas procesā pacientiem ar afāziju. Pētījuma mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamos pētījumus par žestu lietošanu komunikācijas procesā afāzijas pacientiem. Pētījuma metodes: Pētijumu atlasei literatūras apskata veikšanai tika atlasīti zinātniskie pētījumi no četrām datubāzēm: Primo, ScienceDirect, EbscoHost un PubMed. Pētījumi tika apkopoti un sistematizēti pēc PRISMA 2020 Flow diagram shēmas un pētījumu kvalitāte novērtēta pēc PEDro skalas. Turpmākajā darbā tika atlasīti un analizēti trīs pētījumi. Pētījuma rezultāti: Sistemātiskajā pārskatā tika iekļauti zinātniskie raksti, kuros pētīta žestu lietošana komunikācijas procesā afāzijas pacientiem. Pacienti ar afāziju un kontroles grupas dalībnieki sarunu laikā lieto lielu skaitu žestu, kas apstiprina pieņēmumu, ka žesti tiek veidoti spontāni un papildina runu (Nispen et al., 2017). Salīdzinoši lielāks žestu lietošanas biežums konstatēts divos pētījumos dalībniekiem ar afāziju nekā veseliem žestu lietotājiem (Akhavan et al., 2018; de Beer, et al., 2020). Otrajā pētījumā tika norādīts, ka nav atšķirības starp dalībnieku ar afāziju un veselo žestu lietotāju grupām attiecībā uz kopējo žestu skaitu, bet atšķiras žestu lietošanas biežums katrā no grupām (Kistner, et al., 2019). Spontānās sarunas laikā dalībnieki ar afāziju lieto mazāk žestus nekā stāstījumā, bet biežāk nekā veselie žestu lietotāji. Afāzijas pacienti ievērojami biežāk lietoja žestus stāstījuma laikā. Pēc pētījuma rezultātiem abas dalībnieku grupas lieto lielu skaitu semantiski bagātus žestus kopā ar atrisinātām vārdu izgūšanas grūtībām, bet nelielu skaitu žestus lieto bez runas. Pētījumu rezultāti papildina pierādījumus, ka žestu lietošana var atvieglot runu afāzijas pacientiem un kompensēt verbālos ierobežojumus dažādu komunikācijas ierobežojumu apstākļos (Kistner et al., 2019; van Nispen et al., 2017). Secinājumi: Pacienti ar dažādu afāzijas smaguma pakāpi (no vieglas līdz smagai) lieto žestus dažādos komunikatīvos uzdevumos biežāk nekā veselie žestu lietotāji un žestiem ir veicinoša loma spontānā sarunā komunikācijā ar afāzijas pacientiem. Savstarpējā komunikācijā žesti var atvieglot vārdu izgūšanu un runu pacientiem ar afāziju. Afāzijas pacienti žestus var lietot kā alternatīvu komunikācijas līdzekli, lai īstenotu savu komunikatīvo nodomu. Atslēgas vārdi: gesture, non-verbal communication, aphasia

Title of the thesis: Systematic literature review: use of gestures in the communication process in patients with aphasia. Target of the thesis: To systematically collect and analyze the available studies on the use of gestures in the communication process for aphasia patients. Research methodology: For the selection of studies, scientific studies from 4 databases were selected for the literature review: Primo, ScienceDirect, EbscoHost and PubMed. The studies were collected and systematized according to the PRISMA 2020 Flow diagram scheme, and the quality of the studies was assessed according to the PEDro scale. In the following work, 3 studies were selected and analyzed. Results of research: The systematic review included scientific articles that investigated the use of gestures in the communication process in aphasia patients. Patients with aphasia and controls use a large number of gestures during conversation, supporting the assumption that gestures are produced spontaneously and complement speech (Nispen et al., 2017). A relatively higher frequency of gesture use was found in two studies in participants with aphasia than healthy gesture users (Akhavan et al., 2018; de Beer, et al., 2020). The second study indicated that there was no difference between the groups of participants with aphasia and healthy gesture users in terms of the total number of gestures, but differences in the frequency of gesture use in each group (Kistner, et al., 2019). During spontaneous conversation, participants with aphasia use fewer gestures than during narration, but more often than healthy users of gestures. Aphasic patients used gestures significantly more often during narration. According to the results of the study, both groups of participants use a large number of semantically rich gestures along with resolved word retrieval difficulties, while a small number of gestures are used without speech. The research results add to the evidence that the use of gestures can facilitate speech in aphasia patients and compensate for verbal limitations in various communication limitations (Kistner et al., 2019; van Nispen et al., 2017). Conclusions: Patients with different degrees of aphasia severity (from mild to severe) use gestures in various communicative tasks more often than healthy users of gestures and that gestures play a facilitating role in spontaneous conversation in communication with aphasia patients. In interpersonal communication, gestures can facilitate word retrieval and speech in patients with aphasia. Patients with aphasia can use gestures as an alternative means of communication to realize their communicative intention. Key words: gesture, non-verbal communication, aphasia