Politisko partiju un apvienību darbības ilgtspēja 11. - 14. Saeimā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Politisko partiju un apvienību darbības ilgtspēja 11. - 14. Saeimā”. Tēma tika izvēlēta, lai analizētu Latvijas politisko partiju struktūras un to ilgtspējības principus 11. – 14. Saeimai.

Mūsdienās Latvijas politiskā vidē pastāv politisko spēku sadrumstalība un biežā politisko struktūru mainība un rotācijā. Politiskās partijas un partiju apvienības nespēj veidot pietiekami ilgtspējīgu partiju, galvenokārt, kā politisko spēku šķelšanās iemesli ir vērojami tādi iemesli kā stratēģisko mērķu trūkums, kas rezultējas īslaicīgumā, piedaloties vien vienās vai dažās vēlēšanās. Kā vēl papildus šķelšanās iemeslu ir jāmin tieša uzspēle uz populismu, saiknes neesamība starp partijas līderiem un tās biedriem, rezultātā apgrūtinot politiskā spēka iespējas stabili nostabilizēties politiskajā vidē, kas bieži vien rezultējas politiskās partijas vai partiju apvienības likvidācijā vai pārtapšanu jaunā veidolā, bieži vien ar citiem partneriem, tādējādi atkal uzsākot cīņu par ilgtspējīga politiskā spēka izveidi un nostabilizēšanu.

Bakalaura darba ietvaros tiek izvirzīta hipotēza, ka 11. – 14. Saeimas politiskās partijas nespēs būt ilgtspējīgas, mainoties politisko spēku iekšējās struktūrai.

Darbā par pamatu tika izmantota politisko partiju un partiju apvienību teorija (koalīciju), kuru papildināja politisko spēku ilgtspējās iezīmju teorētiskais ietvars. Pētījuma teorijas daļā tika skaidrots, kas ir gan politiskā partija, gan partiju apvienība, kura teorijas ietvarā tiek raksturota kā koalīcija, to definīcijas, politisko spēku iezīmes un darbības raksturojums, papildus teorijas daļa tika papildināta ar ilgtspējās iezīmju skaidrošanu un būtiskāko faktoru skaidrošanu politisko spēku kontekstā. Savukārt darba empīriskajā daļā (otrās un trešās nodaļas ietvaros), pirmkārt, tika sniegta kvantitatīvā analīze (skaitliskā analīze) 11. – 14. Saeimai, bet, otrkārt, tiek izvērsta politisko spēku mainības analīze 11. – 14. Saeimai.

The topic of the bachelor's thesis is "Sustainability of the Activities of Political Parties and Alliances in the 11th - 14th parliament." The topic was chosen to analyze the structures of Latvian political parties and their sustainability principles for the 11th – 14th parliament.

Nowadays, Latvia's political environment is characterized by the fragmentation of political forces and the frequent changes and rotations within political structures. Political parties and party alliances fail to establish sufficiently sustainable parties, primarily due to reasons such as the lack of strategic goals, which results in short-term participation in only one or a few elections. Additionally, reasons for fragmentation include direct appeals to populism, the absence of a connection between party leaders and members, thereby complicating the political force's ability to stabilize in the political environment. This often leads to the dissolution or transformation of political parties or alliances into new forms, frequently with different partners, thus restarting the struggle to establish and stabilize a sustainable political force.

The hypothesis proposed in this thesis is that the political parties of the 11th – 14th parliament will not be sustainable due to changes in the internal structure of political forces.

The theoretical foundation of the thesis is based on the theory of political parties and party alliances (coalitions), complemented by the theoretical framework of the sustainability features of political forces. The theoretical part of the research explains what constitutes a political party and a party alliance, characterized as a coalition within the theoretical framework, including their definitions, features of political forces, and operational characteristics. Additionally, the theoretical part is supplemented with explanations of sustainability features and the most significant factors in the context of political forces. In the empirical part of the thesis (within the second and third chapters), first, a quantitative analysis (numerical analysis) of the 11th – 14th parliament is provided, and second, an analysis of the variability of political forces in the 11th – 14th parliament is conducted.