Latvijas Interešu pārstāvības atklātības likuma darbība Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites (2023) un Alkoholisko dzērienu aprites (2024) likumu grozījumos

Abstract

Latvijas Interešu pārstāvības atklātības likuma darbība Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites (2023) un Alkoholisko dzērienu aprites (2024) likumu grozījumos. Svarīgākais aktualitātes faktors ir tas, ka likums bija pieņemts 2023. gadā, bet tā praktiskai īstenošanai ir atvelēts laiks līdz 2025. gadam. 2023. gada septembrī Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un pieņēmusi noteikumus, kas sekmēs Interešu pārstāvības reģistra izveidošanu un jomas, kur varētu tikt pārstāvētas intereses. Tomēr, likums jau pieprasa informācijas sniegšanu par interešu pārstāvības aktivitātēm un neparedz mehānismu, kādā veidā tas ir jāīsteno. Pieņemtie grozījumi (2023) smēķēšanas un cita veida produktu nozarē, ka arī pašlaik plānotie un pieņemtie 2. lasījumā grozījumi (2024) alkohola nozarē liecina, ka to pieņemšana nav iespējama bez attiecīgo nozaru pārstāvju atklātas piesaistes. Šie divi likumu grozījumi tika izvēlēti, jo pirmkārt, tie ir saistīti ar konkrēto nozaru darbību, otrkārt, minētie likumi un to grozījumi orientējas uz to, lai mazinātu smēķēšanas ieradumus un alkohola patēriņu sabiedrībā, par ko iestājas ārstniecības organizācijas. Pētījuma hipotēze ir tāda, ka Interešu pārstāvības atklātības likumam pastāv labas pārvaldības principu ievērošanas nepilnība grozījumu pieņemšanā. Pirmajā nodaļā tiks apskatīta labas pārvaldības teorija, tās pamatuzstādījumi un pamatprincipi, lai varētu iegūt izpratni par to, kādai jābūt interešu pārstāvības regulējuma īstenošanai. Otrajā nodaļā tiks apskatīts saistošs konteksts izvēlētajam tematam – par Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu un to ietekmi, pašiem likuma pantiem un to nozīmi, un par iesaistīto likuma pieņemšanas procesā Saeimas deputātu, un ekspertu viedokļiem labas pārvaldības jomā un NVO pārstāvi. Trešajā nodaļā tiks analizēta likuma darbība minētajos darba nosaukumā likumu grozījumos – vai to pieņemšanā tiek ievērotas likuma prasības kopā ar labas pārvaldības principiem. Galvenais secinājums ir tas, ka Interešu pārstāvības atklātības likums netiek ievērots, primāri no publiskas varas pārstāvju puses, jo nav ieviesti gan likuma ievērošanas, gan soda mehānismi. Savukārt, tas samazina iespējas un vēlmi viņiem atklāti būt saziņā ar interešu pārstāvjiem un veikt interešu pārstāvības aktivitātes, kas nenodrošina likuma sākotnējo mērķi – lai lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītu atklāti vairāk pušu un ņemtu vērā viņu intereses. Atslēgas vārdi: Interešu pārstāvība, Atklātība, Publiskās varas pārstāvis, Laba pārvaldība.

The functioning of the Latvian Law on Transparency of Representation of Interests in the Amendments to the Laws on the Handling of Tobacco Products, Tobacco Substitute Products, Herbal Smoking Products, Electronic Smoking Devices and Their Liquids (2023) and Handling of Alcoholic Beverages (2024). Most important topical factor is that the law was adopted in 2023, but its practical implementation has been postponed until 2025. In September 2023, the Ministry of Justice prepared and adopted regulations that will facilitate establishment of a Register of Interest Representation and areas where interests can be represented. However, law already requires provision of information on interest representation activities and does not provide a mechanism in which way it should be implemented. Adoption of amendments (2023) in field of smoking and other products, as well as amendments (2024) in field of alcohol, which are currently planned and adopted in 2nd reading, show that their adoption is not possible without open involvement of representatives of relevant sectors. These two amendments to laws were chosen because, firstly, they are related to activity of specific sectors, and secondly, mentioned laws and their amendments are oriented towards reducing smoking habits and alcohol consumption in society, which are advocated by medical organizations. The hypothesis of study is that the Law on Transparency of Representation of Interests has deficiency in observing principles of good governance in adoption of mentioned amendments. In first chapter, theory of good governance, its basic statements and principles will be examined to get an understanding of implementation of regulation of interest representation. In second chapter, context for topic will be discussed - about adoption of the Law on Disclosure of Interest Representation and its effects, articles of law themselves and its meaning, about members of the Saeima involved in process of adopting law, and opinions of experts in field of good governance and representative of NGO. Third chapter will analyse functioning of law in amendments mentioned in the title of thesis, whether their adoption respects requirements of law together with principles of good governance. Main conclusion is that the Law on Transparency of Interest Representation is not respected, primarily by public authority representatives, as both enforcement and sanction mechanisms are not in place. In turn, this reduces opportunities and willingness of them to communicate openly with interest representatives and to carry out interest representation activities, which does not ensure the original purpose of law - to involve more parties openly in decision-making process and to take their interests into account.