Polijas prezidenta Andžeja Dudas veidotais Polijas tēls: iekšpolitisko un ārpolitisko vēstījumu salīdzinājums (2020-2023)

Abstract

Kopš 2020.gada sākuma Polijas politisko dienaskārtību gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā nosaka krīzes un straujas pārmaiņas – COVID-19 pandēmija, migrantu krīze Baltkrievijas pierobežā, strīds ar Eiropas Komisiju, karš Ukrainā un varas partijas maiņa pēc astoņu gadu pauzes. Šādu izaicinājumu pārvarēšanā viena no galvenajām lomām ir atvēlēta valsts vadītājam, Polijas gadījumā – prezidentam Andžejam Dudam, kurš ir atbildīgs par to, lai valsts iekšienē un aiz tās robežām veidotu izpratni par Poliju, proti, tās tēlu. Ņemot vērā to, ka vēstījumi vietējas un starptautiskas nozīmes auditorijai nav identiski, un var veidoties pat pretrunas, ir nepieciešams noskaidrot ne tikai to, kāds Polijas tēls veidojas iekšpolitiski un ārpolitiski, bet arī to, ar kādām metodēm tas tiek panākts. Tādēļ pētījuma mērķis ir salīdzināt Polijas prezidenta Andžeja Dudas veidoto Polijas tēlu iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos vēstījumos laikā no 2020. līdz 2023.gadam. Pētījumam izvirzītā hipotēze nosaka – prezidents Andžejs Duda, veidojot Polijas tēlu, iekšpolitiski pārliecina, ka Polija ir pašpietiekama un tiesiska valsts, bet ārpolitiski – sola, ka Polija būs uzticama un droša valsts. Kā pētījuma teorētiskais ietvars ir izvēlēts sociālais konstruktīvisms, ko papildina Nikolasa Onufa runas aktu teorija. Empīriskie avoti – A.Dudas publiskās runas laikā no 2020.gada janvāra līdz 2023.gada decembrim – tika analizēti, izmantojot kvalitatīvo pētījumu metodi – teksta naratīva analīzi. Pētījuma gaitā tika noskaidrotas gan Polijas tēla iezīmes, gan metodes, ar kādām A.Duda aiznes vēstījumu par Polijas tēlu. Tas izriet no konstruktīvista N.Onufa nostājas, ka darbība ir visa pamats, un tā kā arī runas akts ir lingvistiska darbība. N.Onufs uzskata, ka darbībai ir jābūt ar nozīmi jeb mērķi, un runas aktu ietvaros N.Onufs piedāvā trīs iespējamos mērķus izteiktajiem vārdiem – pārliecināt, norādīt vai apsolīt. Rezultāti liecina, ka, lai gan A.Dudas veidotajā Polijas iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā tēlā ir novērojamas kopīgas iezīmes, to interpretācija konteksta ietvaros var norādīt arī uz pretrunu veidošanos, jo viens termins iekšpolitiskā un ārpolitiskā tēla ietvaros var tikt izprasts ļoti atšķirīgi. Vienlaikus Polijai tiek piedēvēta stingra nacionālā pašapziņa un kvalitatīva demokrātija (iekšpolitiskais tēls), kā arī drosme un līderības potenciāls (ārpolitiskais tēls). Darba gaitā izdevās secināt, ka A.Duda, veidojot Polijas tēlu, iekšpolitiski pārliecina, ka Polija ir pašpietiekama un tiesiska valsts, bet ārpolitiski – pārliecina, ka Polija ir uzticama valsts ar reģiona līderes potenciālu.

Since the beginning of 2020, Poland's political agenda, both domestically and in foreign policy, has been shaped by crises and rapid changes - the COVID-19 pandemic, the migrant crisis on the Belarusian border, disputes with the European Commission, the war in Ukraine and the change of ruling party in Poland. One of the key roles in overcoming such challenges has been assigned to the head of state, President Andrzej Duda, who is responsible for creating awareness of Poland and its image within the country and beyond its borders. Considering that messages for local and international audiences are not identical and may even be contradictory, it is necessary to determine not only what image of Poland is being formed both domestically and in foreign affairs but also the methods by which this is achieved. Therefore, the aim of the study is to compare the image of Poland created by President Andrzej Duda in domestic and foreign policy messages between 2020 and 2023. The hypothesis states that President Andrzej Duda, in shaping Poland's image, domestically asserts that Poland is a self-sufficient and lawful state, while internationally he promises that Poland will be a reliable and safe country. The theoretical framework is social constructivism, complemented by Nicolas Onuf's speech act theory. The empirical sources - Duda's public speeches between January 2020 and December 2023 - were analysed using a qualitative method - text narrative analysis. The study identified both the features of the image of Poland and the methods by which A.Duda communicates this image. This follows from the constructivist N.Onuf's position that deed is fundamental, and since speech acts are a form of linguistic action, they must have meaning or purpose. N.Onuf proposes three possible types of speech acts – assertive, directive, commissive. The results indicate that although there are common features in A.Duda's domestic and foreign policy images of Poland, their interpretation within different contexts can lead to contradictions, as the same term can be understood very differently within the domestic and foreign policy images. Simultaneously, Poland is attributed with strong national self awareness and developed democracy (domestic image), as well as courage and leadership potential (foreign image).The thesis concludes that A.Duda, in shaping Poland's image, domestically asserts that Poland is a self-sufficient and lawful state, while internationally he asserts that Poland is a reliable country with regional leadership potential.