Latvijas politisko partiju stratēģija krievvalodīgo vēlētāju piesaistē 14. Saeimas vēlēšanās

Abstract

Bakalaura darbā “Latvijas politisko partiju stratēģija krievvalodīgo vēlētāju piesaistē 14. Saeimas vēlēšanās” tiek pētīta krievvalodīgo vēlētāju politiskās izvēles fragmentācija. Darba mērķis ir pētīt to, kāds ir partiju, kuras tiecas pārstāvēt krievvalodīgos vēlētājus, redzējums par šo vēlētāju grupu un ar kādu stratēģiju priekšvēlēšanu periodā to uzrunāja. Lai sasniegtu mērķi, tika noteiktas 14. Saeimas parlamentārās partijas, kuras tiecas pārstāvēt krievvalodīgos vēlētājus – “Stabilitātei!”, “Latvija Pirmajā Vietā”, “Progresīvie” un, izņēmuma kārtā, partija “Saskaņa”. Tika analizēts partiju politiskais piedāvājums, vēstījums un komunikācija ar vēlētājiem. Tika veiktas daļēji strukturētas intervijas ar “Progresīvie” Saeimas deputāti un krievvalodīgo kopienas pārstāvi, PR konsultantu un politologu. Tas ļāva gūt pilnvērtīgu ieskatu par partiju stratēģiju gan no vienas partijas, gan politiskā PR, gan politoloģijas skatupunkta. Darba teorētisko ietvaru veido šķelšanās teorija un tās papildinājums – neošķelšanās teorija. Šķelšanās teorija paredz, ka politisko partiju sistēmā partijas veidojas, lai pārstāvētu sabiedrības šķelšanās punktus. Latvijā sabiedrības etnolingvistiskā šķelšanās veido sadalījumu - latviskā un krievvalodīgā spektra partijas. Izmantojot šķelšanās un neošķelšanās teorijas ietvaru, tiek skaidrota krievvalodīgo vēlētāju politiskās izvēles fragmentācija. Par darba hipotēzes pamatu uzskatāms pieņēmums, ka 14. Saeimas vēlēšanās bija vērojams vīzijas un ilgtspējīgas piesaistes stratēģijas trūkums attiecībā uz krievvalodīgajiem vēlētājiem. Hipotēze - partijām, kuras pretendē uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm, nav konkrētas vīzijas, kā to realizēt. Darba noslēgumā tiek secināts, ka hipotēze apstiprinājās – partijām nav mērķtiecīgu un noturīgu stratēģiju krievvalodīgo vēlētāju piesaistei. 14. Saeimas vēlēšanas iezīmēja krievvalodīgā vēlētāja iepriekš vienotās politiskās izvēles fragmentāciju. To sekmēja daudzveidīgāks politiskais piedāvājums un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz Latvijas politiskajiem procesiem. Tomēr ir vērojams visaptverošs vīzijas trūkums krievvalodīgo integrācijai un sabiedrības saliedēšanai ģeopolitiskas spriedzes laikā.

In the bachelor's thesis "The Strategy of Latvian Political Parties in Attracting Russian-Speaking Voters in the 14th Saeima Elections," the fragmentation of political choices among Russian-speaking voters is studied. The aim of the thesis is to investigate the vision that parties seeking to represent Russian-speaking voters have for this group and the strategies they employed during the pre-election period to address them. To achieve this goal, the parliamentary parties of the 14th Saeima that seek to represent Russian-speaking voters were identified: “Stabilitātei!”, “Latvija Pirmajā Vietā”, “Progresīvie”, and, exceptionally, the party “Saskaņa.” The political offerings, messaging, and communication with voters from these parties were analyzed. Semi-structured interviews were conducted with a “Progressives” Saeima deputy and a representative of the Russian-speaking community, a PR consultant, and a political scientist. This provided a comprehensive insight into the parties' strategies from the perspectives of a party, political PR, and political science. The theoretical framework of the thesis is based on cleavage theory and its supplement, neo-cleavage theory. Cleavage theory suggests that political parties form to represent societal cleavage points. In Latvia, the ethnolinguistic cleavage creates a division between Latvian and Russian-speaking spectrum parties. Using the cleavage neo-cleavage theory framework, the fragmentation of the political choices of Russian-speaking voters is explained. The hypothesis of the thesis is based on the assumption that there was a lack of vision and sustainable engagement strategies for Russian-speaking voters in the 14th Saeima elections. The hypothesis is that parties aiming for the votes of Russian-speaking voters do not have a concrete vision of how to achieve this. In conclusion, the hypothesis was confirmed – parties lack targeted and sustainable strategies for attracting Russian-speaking voters. The 14th Saeima elections marked the fragmentation of the previously unified political choices of Russian-speaking voters. This was facilitated by a more diverse political offering and the impact of Russia's invasion of Ukraine on Latvian political processes. However, there is a noticeable lack of a comprehensive vision for the integration of Russian speakers and the cohesion of society during times of geopolitical tension.