Austrijas, Vācijas un Zviedrijas pozīcijas maiņa Eiropas Savienības kopējā migrācijas politikā

Abstract

Bakalaura darbs „Austrijas, Vācijas un Zviedrijas pozīcijas maiņa Eiropas Savienības kopējā migrācijas politikā” analīzē šo triju valstu pozīcijas maiņu migrācijas politikā, pētot katras valsts iekšpolitisko faktoru attīstību laikā posmā pirms Eiropas Savienības (ES) migrantu krīzes 2015. gadā un līdz jaunā ES Migrācijas un patvēruma pakta vienošanās laikam 2023. gadā. Pētījuma mērķis ir izpētīt, kādēļ Vācija, Austrija un Zviedrija mainījušas pozīciju Eiropas Savienības kopējā migrācijas politikā. Tiek izvirzīta hipotēze, ka Vācija, Austrija un Zviedrija mainījušas pozīciju Eiropas Savienības kopējās migrācijas politikā valdību uzstādīto mērķu nepiepildīšanās dēļ. Lai to pārbaudītu, pētījums tiek sadalīts trīs nodaļās. Pirmajā nodaļā izvērtēti liberālās starpvaldības teorijas principi, koncentrējoties uz valstu preferenču veidošanos. Otrajā nodaļā izvērtēta Eiropas Savienības kopējās migrācijas politikas vēsture un tās raksturs, norādot uz dalībvalstu pozīcijām. Savukārt darba trešajā nodaļā tiek analizēti Austrijas, Vācijas un Zviedrijas valdību pozīcijas maiņu sekmējošie faktori. Šī darba ietvarā tiek izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes: salīdzinošā analīze; sabiedrības noskaņojuma datu analīze; sociālekonomisko datu analīze, kurā ietverti dati saistībā ar migrantu iekļaušanos darba tirgū, kā arī dokumentu analīze, kas ietver ievēlēto politisko partiju priekšvēlēšanu programmas un valdību deklarācijas. Darbā tiek secināts, ka sākotnēji Austrija, Vācija un Zviedrija atbalstīja kvalificētu darba spēka imigrāciju un atvērtu politiku, tomēr to pozīcijas ir mainījušās. Pašlaik Austrija iestājas par migrācijas kontroli ar ES līmeņa mehānismu palīdzību, koncentrējoties uz ārējo robežu aizsardzību, Vācija cenšas īstenot regulētāku migrācijas politiku, lai samazinātu sekundāro migrāciju un nodrošinātu taisnīgu patvēruma meklētāju sadali starp ES valstīm. Arī Zviedrijas mērķis ir ierobežot migrāciju, jo īpaši ekonomisku iemeslu dēļ. Šo pozīcijas maiņu var skaidrot ar to, ka sākotnējie uzstādītie mērķi par kvalificētu darbaspēku nav izpildījušies, tā kā sociālekonomiskie dati neuzrāda pienesumu darba tirgū.

The title of the bachelor’s thesis is “Shift in the positions of Austria, Germany, and Sweden on the common migration policy of the European Union”. This thesis examines the shift in the migration policies of Austria, Germany, and Sweden, analyzing the evolution of domestic political factors in each country from the period preceding the 2015 European Union (EU) migrant crisis to the adoption of the new EU Pact on Migration and Asylum in 2023. The aim of the research is to investigate why Germany, Austria, and Sweden have changed their positions on the EU's common migration policy. The hypothesis states that the change in position is attributed to the unfulfilled objectives set by the respective governments. To examine this, the thesis is structured into three chapters. The first chapter evaluates the principles of liberal intergovernmentalism, focusing on the formation of national preferences. The second chapter assesses the history and nature of the EU's common migration policy, highlighting the positions of member states. The third chapter analyzes the factors driving the position changes of the Austrian, German, and Swedish governments. Qualitative research methods are employed, including comparative analysis, public opinion data analysis, socio-economic data analysis (encompassing data on migrant labor market integration), and document analysis (involving election manifestos and government declarations). The thesis concludes that Austria, Germany, and Sweden initially supported skilled labor immigration and open policies, but their positions have changed. Austria now advocates for migration control through EU-level mechanisms, focusing on external border protection. Germany seeks a more regulated migration policy to reduce secondary migration and ensure fair distribution of asylum seekers among EU countries. Sweden aims to limit migration, particularly for economic reasons. This shift in positions is attributed to the failure to meet the initial goals of attracting skilled labor, as socioeconomic data do not show the anticipated benefits to the labor market.