Iekšējās runas saistība ar personības iezīmēm Latvijas iedzīvotāju vidū

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt iekšējās runas saistību ar personības iezīmēm. Pētījums balstās uz iepriekšējo pētījumu par iekšējās runas saistību ar patoloģiskām personības iezīmēm (Łysiak, 2019), kuras tika apskatītas piecu faktoru modelī. No šis saistības var secināt, ka starp iekšējo runu un personības iezīmēm var pastāvēt sakarība. Tika izvirzīti četri pētījuma jautājumi. Pirmais pētījuma jautājums bija, vai pastāv sakarība starp iekšējo runu un personības iezīmēm; otrais jautājums – vai pastāv atšķirības iekšējā runā starp vīriešiem un sievietēm; trešais jautājums bija, vai pastāv atšķirības iekšējā runā atkarībā no izglītības pakāpes; un ceturtais jautājums – vai pastāv atšķirības iekšējā runā atkarībā no vecuma. Pētījumā piedalījās 100 latviešu valodā runājoši pilngadīgi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 36,31, SD = 18,25), no kuriem 50% bija sievietes. Pētījums tika veikts, izmantojot Latvijas Personības aptauju, LPA-v3 (Viktorija Perepjolkina & Viesturs Reņģe, 2013), lai novērtētu sešus personības faktorus: neirotismu, ekstraversiju, atvērtību pieredzei, labvēlīgumu, apzinīgumu un godīgumu-pieticību. Kā arī tika izmantota Iekšējās runas aptauja, S-TQ – LV (Self-Talk Questionnaire; S-TQ, Zervas, Y., Stavrou, N. A., & Psychountaki, M., 2007; adaptāciju latviešu valodā ir veikusi Beate Markāne, Viktorija Perepjolkina, 2018, RSU), lai novērtētu iekšējās runas biežumu. Pētījuma dati tika ievākti, izmantojot elektronisko aptauju izstrādes rīku Google Veidlapas, laika posmā no 2024. gada 20. janvāra līdz 10. aprīlim. Piedalīšanās pētījumā bija brīvprātīga un anonīma, turklāt respondenti tika informēti par pētījuma mērķi, anonimitāti, konfidencialitāti un ka dati tiks atspoguļoti tikai apkopotā veidā. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka starp iekšējās runas kognitīvo funkciju un ekstraversiju pastāv vāja pozitīva saistība, tomēr starp sievietēm un vīriešiem nepastāv statistiski nozīmīgu atšķirību iekšējā runā, kā arī nepastāv nozīmīgu atšķirību iekšējā runā cilvēkiem atkarībā no izglītība līmeņa un no vecuma. Pētījuma rezultātiem ir praktiska nozīme darbā ar klientiem vai pacientiem individuālajās sesijās, skolas un darba vidē. Izpratne par to, kā iekšējā runa korelē ar personības iezīmēm, var palīdzēt terapeitiem pielāgot iejaukšanos individuālajām vajadzībām, kā arī var uzlabot sevis izpratni un emocionālu regulējumu.

The aim of the study was to investigate the relationship between inner speech and personality traits. The study builds on previous research on the relationship between inner speech and pathological personality traits (Łysiak, 2019), which was examined in a five-factor model. From this association, it can be concluded that there may be a relationship between inner speech and personality traits. Four research questions were raised. The first research question was if there is a relationship between inner speech and personality traits; the second question – are there any differences in inner speech between men and women; the third question was if there are differences in inner speech depending on the level of education; and the fourth question is if there are differences in inner speech depending on age. 100 Latvian-speaking adults aged from 18 to 75 (M = 36,31, SD = 18,25) participated in the study, 50% of whom were women. The study was conducted using the Latvian Personality Survey, LPA-v3 (Viktorija Perepjolkina & Viesturs Reņte, 2013) to assess six personality factors: neuroticism, extroversion, openness to experience, agreeableness, conscientiousness, and honesty-modesty. As well as Self-Talk Questionnaire, S-TQ – LV (Self-Talk Questionnaire; S-TQ, Zervas, Y., Stavrou, N. A., & Psychountaki, M., 2007; adapted into Latvian by Beate Markāne, Viktorija Perepjolkina, 2018, RSU) to estimate the frequency of inner speech. Data for the study were collected using the electronic survey development tool Google Forms between January 20 and April 10, 2024. Participation in the study was voluntary and anonymous, the respondents were informed about the purpose of the study, anonymity, confidentiality and that the data will be presented only in aggregated form. The results of the study confirm that there is a weak positive relationship between the cognitive function of inner speech and extraversion, however, there are no statistically significant differences in inner speech between women and men, nor are there significant differences in inner speech between people depending on the level of education and age. The results of the study have a practical meaning when working with clients or patients in individual sessions, school and work environments. Understanding how inner speech correlates with personality traits can help therapists tailor interventions to individual needs and can improve self-awareness and emotional regulation.