Izglītības un veselības reformu mijiedarbība ar 2019. gada administratīvi teritoriālo reformu

Abstract

Darba “Izglītības un veselības reformu mijiedarbība ar 2019. gada administratīvi teritoriālo reformu” mērķis ir novērtēt izglītības un veselības reformu mijiedarbību ar administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR). Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti pieci uzdevumi – veikt labās pārvaldības teorijas un principu analīzi, aprakstīt ATR, izglītības un veselības reformu uzstādījumus, problemātiku un savstarpējās attiecības, kā arī reformu saistību ar pašvaldību funkcijām, analizēt nacionālās attīstības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) stratēģiskos dokumentus, ar ATR saistītos konceptuālos un informatīvos ziņojumus, kā arī Saeimas sēžu stenogrammas, veikt intervijas ar bijušajiem un esošajiem VARAM, izglītības un zinātnes un veselības ministriem, un esošo Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, izdarīt secinājumus attiecībā uz izglītības un veselības reformu mijiedarbību ar ATR. Darba pirmajā nodaļā tiek sniegts labās pārvaldības teorētiskais ietvars, kas nosaka labās pārvaldības principus, kuri tiek izmantoti pētījuma pamatā. Otrā nodaļa sniedz ieskatu tajā, ko paredz visas trīs reformas un to saistībā citai ar citu un ar pašvaldību pienākumiem, tādējādi nosakot kādai jābūt to mijiedarbības formai. Trešā nodaļa satur dokumentu un interviju analīzi, kas ļauj vērtēt reformu mijiedarbību. Šis vērtējums tiek sniegts secinājumu sadaļā. Darbā tiek izvirzīta hipotēze, kas apgalvo, ka reformas ir savstarpēji konfliktējošas, jo administratīvi teritoriālās reformas izstrādē nav notikusi pietiekama Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas iesaiste. Šī hipotēze tiek pārbaudīta izmantojot divas kvalitatīvās metodes – dokumentu analīzi un daļēji strukturētās intervijas. Hipotēze apstiprinās daļēji, jo reformas ir savstarpēji papildinošas nevis konfliktējošas, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas iesaiste administratīvi teritoriālās reformas izstrādē nevar tikt uzskatīta par pietiekamu, radot nepilnības mijiedarbībā. Dokumentu un interviju analīze liecina, ka šīs nepilnības ir plašas “Pašvaldību likuma” noteikto autonomo funkciju interpretācijas iespējas, nepietiekami sakārtota ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūra, kā arī pieņēmums par izglītības reformas īstenošanās izrietēšanu no ATR. Tieši nepietiekama ministriju sadarbība labās pārvaldības principu pilnvērtīgā īstenošanā ir šo nepilnību cēlonis.

The goal of the paper “Interrelationship between Latvian health and education reforms and administrative-territorial reform of 2019” is to evaluate the interrelationship between the health and education reforms and the administrative-territorial reform (ATR). To reach this goal, five tasks were put forward – conduct an analysis of the theory of good governance and good governance principles, describe the contents of ATR, education and health reforms, their shortcomings, relations with one another and with the functions of local governments, analyse national development and the Ministry of Environmental Protection and Regional Development (EPRD) strategic documents, conceptual and informative reports related to ATR, as well as the transcripts of plenary sessions of the Saeima, conduct interviews with former and incumbent EPRD, Education and Science and Health ministers, as well as the current head of the Latvian Association of Local and Regional Governments, draw conclusions about the interrelationship between the health and education reforms and the ATR. Chapter one contains the theoretical framework of good governance which puts forth good governance principles that serve as the basis for this paper. Chapter two provides insight into the contents of all three reforms, their relations with one another and with the functions of local governments, establishing the optimal interrelationship. Chapter three deals with document and interview analysis providing information for the evaluation of the interrelationship of reforms, which is then described in the conclusions section. The hypothesis states that the reforms have a conflicting interrelationship because there has been a lack of inclusion of the Ministry of Education and Science and the Ministry of Health. This hypothesis is tested by using two qualitative methods – document analysis and semi-structured interviews. The hypothesis is partially confirmed because the interrelationship of reforms is complementary, however the inclusion of the ministries has not been adequate, creating shortcomings in the interrelationship. These shortcomings are the opportunity for broad interpretation of the autonomous functions of local governments as stated in the Local Government Law, lack of arrangements made for a proper road and public transport infrastructure, as well as the assumption that the education reform will implement itself through the implementation of ATR. Exactly the lack of ministry cooperation to ensure the full-fledged implementation of good governance principles is the cause of these shortcomings.