Finanšu resursu un atbalsta pieejamība LULUCF iniciatīvu ieviešanā un paplašināšanā: Latvijas un Čehijas salīdzinošā analīze

Abstract

Bakalaura darbā “Finanšu resursu un atbalsta pieejamība LULUCF iniciatīvu ieviešanā un paplašināšanā: Latvijas un Čehijas salīdzinošā analīze” tiek aplūkoti Latvijas un Čehijas veiktās iniciatīvas finanšu resursu un atbalsta piešķiršanā un kā šīs darbības un veiktie pasākumi atspoguļo abu valstu individuālās politiskās prioritātes un resursu pieejamību. Darba aktualitāte ir saistīta ar Eiropas Savienības noteiktajiem ambiciozajiem mērķiem kļūt klimatneitrālai līdz 2050.gadam un attīstot un finansiāli ieguldot LULUCF nozarē, tā ir spējīga samazināt vajadzību pēc stingrākiem ietekmes mazināšanas pasākumiem citās nozarēs, piemēram, enerģētikā un transportā. Attīstot šīs nozares potenciālu ir iespējams ne tikai efektīvāk mazināt SEG emisijas, bet arī piesaistīt oglekli, kas veicinās ilgtspējīgu mežu zemes apsaimniekošanu un zemes izmantošanas nozari. Latvija un Čehija nav ierindojušās LULUCF nozares attīstības priekšgalā un abas valstis ir uzrādījušas negatīvus rādītājus, pārejot no neto piesaistes uz neto emisijām, lai spētu izprast iemeslus un rīcības politiku, tiek izvirzīts pētījums, kas analizēs kāda ir valstu institucionālā darbība attiecībā pret LULUCF nozares paplašināšanu un efektīvāku ieviešanu. Darba teorētiskajā nodaļā tika izmantota liberālā institucionālisma teorija, kas spēj izskaidrot dominējošos institūcionālos faktorus par vēlmi veidot individuālo pašlabumu no privātā sektora dalībniekiem, tai skaitā arī pašu valstu institūciju darbība var tikt vērsta uz pašlabuma interesēm, jo ne vienmēr noteiktie kopējie mērķi ir relatīvi izdevīgi visām iesaistītajām pusēm īstermiņā, taču pašā pamatā kopējā labuma veidošanu un kopēja mērķa noteikšanu ir ilgtermiņa ieguldījums. Darba empīriskajā daļā tiek aprakstīta abu valstu prioritārie mērķi attiecībā pret institūcijām un cik svarīga loma tiek piešķirta kādā no darbību izpildēm. Kopējās lauksaimniecības stratēģijas novērtēšana un veiktie grozījumi atbilstoši LULUCF nozares pamatnostādnēm ir veikusi tikai Latvija, kur Čehijas stratēģija ir vēl ar 2017.gada mērķiem un ir tapšanās procesā, kas liecina par abu valstu prioritāro tēmu mērķiem. Darba hipotēze: Latvijas uz Čehijas LULUCF iniciatīvu finansēšanas modeļi un to efektivitāte atšķiras, atspoguļojot to valstu individuālās politikas prioritātes un resursu pieejamību. Bakalaura darba noslēgumā hipotēze apstiprinās, Latvijas un Čehijas politikas prioritātes ir atšķirības un veiktais ieguldījums LULUCF nozares attīstībā ir dažāds, kas ir bijis atkarīgs no katras valsts nospraustajām prioritātēm.

Bachelor Thesis Abstract In the bachelor thesis “Availability of Financial Resources and Support for the Implementation and Expansion of LULUCF Initiatives: A Comparative Analysis of Latvia and the Czech Republic,” the initiatives undertaken by Latvia and the Czech Republic in developing financial models and their effectiveness are examined, and how these actions and measures reflect the individual political priorities and resource availability of both countries. The relevance of the work is related to the ambitious goals set by the European Union to become climate neutral by 2050. By developing and financially investing in the LULUCF sector, it is capable of reducing the need for stricter mitigation measures in other sectors, such as energy and transport. The potential of this sector can not only effectively reduce GHG emissions but also sequester carbon, which will promote sustainable forest land management and the land use sector. Latvia and the Czech Republic have not been at the forefront of LULUCF sector development, and both countries have shown negative trends, transitioning from net sinks to net emissions. To understand the reasons and policy actions, a study is proposed that will analyze the institutional activities of the countries in relation to the expansion and more effective implementation of the LULUCF sector. The theoretical chapter of the work uses the theory of liberal institutionalism, which can explain the dominant institutional factors about the desire to create individual benefits from private sector participants, including the actions of the institutions themselves, which may be aimed at self-interest, as the set common goals are not always relatively beneficial to all parties involved in the short term. However, fundamentally creating a common good and setting a common goal is a long-term investment. The empirical part of the work describes the priority goals of both countries regarding institutions and the importance given to the implementation of certain activities. Only Latvia has evaluated and made amendments to the overall agricultural strategy according to the LULUCF sector guidelines, while the Czech strategy still has 2017 goals and is in the process of being updated, indicating the priority themes of both countries. Hypothesis: The funding models and effectiveness of LULUCF initiatives in Latvia and the Czech Republic differ, reflecting the individual political priorities and resource availability of these countries. The conclusion of the bachelor thesis confirms the hypothesis: the political priorities of Latvia and the Czech Republic differ, and the investment in the development of the LULUCF sector varies depending on the priorities set by each country.