Aptaujas "Ar ēšanas traucējumiem saistītās specifiskās bailes " adaptācija latviešu valodā

Abstract

Pētījuma mērķis bija adaptēt Ar ešanas traucējumiem saistīto specifisko baiļu aptauju latviešu valodā. Ēšanas traucējumi bieži tiek asociēti ar trauksmi un bailēm, taču ir maz zināms par specifiskiem trauksmes avotiem ēšanas traucējumos. Lielākā daļa ēšanas traucējumu pacientu saskaras arī ar trauksmes traucējumiem (Pallister&Waller, 2008). Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1.Vai aptaujas pantu reakcijas un diskriminācijas indeksi atbilst psihometrijas zinātnē pieņemtajām psihometriskajām normām? 2. Vai aptaujas iekšējās saskaņotības rādītāji atbilst zinātnē pieņemtajām psihometriskajām normām? 3. Kāda ir aptaujas faktoriālā pamatotība? Orģināli aptauja tika izveidota, lai labāk spētu identificēt ar ēšanas traucejumiem saistitās bailes, un, lai spētu veidot uz tām balstītu pieradināšanas terapiju (Levinson u.c., 2019). Aptauja satāv no 20 apgalvojumiem, kas iedalīti piecās apakšskalās. Uz apgalvojumiem atbildes tieks sniegtas likerta skalā. Lai tulkotu aptauju latviešu valodā, no šakuma tika iegūta atļauja no orģinālajiem aptaujas autoriem. Pēc tam tika veikta pantu tulkošana ar turp - atpakaļ tulkošanas metodi. Aptauja tika izsūtīta respondentiem izmantojot tiešsaistes platformas. Dalībnieki tika informēti par brīvprātīgu dalību pētījumā un iespēju pārtraukt dalību jebkurā brīdī. Dalībnieki tika informēti, par to ka dati ir anonīmi un tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Pētījumā piedalījās 212 respondentu, vecumā no 18 līdz 72 gadiem. No tiem 79,1% bija sievietes (M =36,79, SD =13,33). Pētījuma rezultāti atpoguļoja, ka pantu reakcijas un diskriminācijas indeksi daļēji atbilst psihometrikas zinātnē pieņemtajām normām. Visu pantu rekacijas indeksi iekļāvās optimālajās robežās, taču dažiem pantiem bija novērojama tendence gūt paaugstinātus diskriminācijas indeksus. Aptaujas iekšējās saskaņotības rādītājs bija augsts α = 0,95, kas norāda uz to ka aptauja kopumā ir iekšēji saskaņota. Tika veikta izpētošā faktoranalīze, lai pārbaudītu vai aptaujas konstrukts ir pamatots, kurā tika noskaidrots, ka tulkotās aptaujas versijas faktoru struktūra daļēji atbilst orģinālās aptaujas faktoru struktūrai.

The aim of the study was to adapt the Eating Disorder Fears Questionnaire in Latvian. Eating disorders are often associated with anxiety and fear, but there is little known about specific sources of anxiety in eating disorders. Most eating disorders patients also experience anxiety disorders (Pallister & Waller, 2008). Three study questions were raised in order to achieve the objective of the study: 1. Do the survey response and discrimination indices of scale correspond to the norms accepted in the science of psychometrics ? 2. Are the questionnaire's internal consistency indicators in line with scientific accepted psychometric norms? 3. What is the factorial validity of the questionnaire? Originally, the survey was designed to better identify the fears associated with eating disorders and to be able to make more effective exposure therapy (Levinson, etc., 2019). The survey consists of 20 items divided into five subscales. The answers are given using Likert scale. In order to translate the survey into Latvian, permission was obtained from the authors of the questionnaire. The verse was then translated by a two-way translation method. The survey was sent out to respondents via online platforms. Participants were informed about voluntary participation in the study and the possibility to stop participating at any time. Participants were informed that the data was anonymous and would only be used in aggregated form. The study involved 212 respondents, ages 18 to 72. Of these, 79.1% were women (M = 36.79, SD = 13.33). The results of the study showed that the verse response and discrimination indices were partly in line with norms adopted in psychometric science. Response indices for all items fell within the optimal limits, but some items tended to have higher discrimination indices. The questionnaire's internal consistency indicator was high at α = 0.95, indicating that the questionnaire as a whole is internally aligned. An exploratory factoring analysis was carried out to examine whether the design of the questionnaire was justified, which showed that the structure of the factors in the translated version of the questionnaire was partly in line with the structure of the factors in the original questionnaire.