Principāla - aģenta modelis Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādē

Abstract

Darba nosaukums: Principāla - aģenta modelis Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādē. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir Eiropas Komisijas (EK) pārvaldīts īstermiņa finanšu atbalsta mehānisms, lai mazinātu “Covid-19” pandēmijas ietekmi un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā veicinātu pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku. Lai saņemtu finansējumu, ES dalībvalstīm jāizstrādā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (ANMP), kas jāsaskaņo ar EK, kura pārrauga plānu atbilstību ANM regulai. Latvija sāka ANMP izstrādi 2020. gada augustā, plānu iesniedzot jau 2021. gada aprīlī. Tomēr tas saņēma kritiku par nepārredzamu plānošanas procesu un neatbilstību ANM mērķiem, tādēļ izstrādes gaitā plāns tika pārstrādāts. Pat pēc pieņemšanas ANMP tika kritizēts par daudzām tām pasām nepilnībām. Pētījuma mērķis ir izpētīt Latvijas ANMP sastādīšanas un uzraudzības procesu izmantojot principāla - aģenta modeli. Lai izpildītu mērķi tiek izvirzīti uzdevumi: aprakstīt pētījuma teorētisko ietvaru - racionālās izvēles institucionālismu un principāla-aģenta modeli; aprakstīt ANM ES līmenī, tai skaitā noteikto dalībvalstu ANMP izstrādes un uzraudzības kārtību; aprakstīt Latvijas ANMP, tā izstrādes procesu un atbilstību ES ANM regulai; analizēt ES un nacionālā līmeņa aktoru mijiedarbību Latvijas ANM plāna izstrādes procesā. Pētījums ir sadalīts trīs nodaļās: pirmajā tiek aprakstīts pētījuma teorētiskais ietvars - racionālās izvēles institucionālisms un principāla-aģenta modelis; otrajā nodaļā aprakstīts ANM ES mērogā; trešajā nodaļā tiek analizēts Latvijas ANMP izstrādes process. Pētījumā izvirzītā hipotēze apgalvo, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma nacionālā plāna sastādīšanā iesaistītajām pusēm pastāv plašākas rīcības spējas nepietiekamo ES uzraudzības spēju dēļ. Pētījumā izmantota kvalitatīva metode, iekļaujot dokumentu analīzi un daļēji strukturētas intervijas. Pētījumā hipotēze apstiprinās. Pētījumā secināts, ka EK uzraudzības trūkumi ļāvuši Latvijas ANMP iekļaut pasākumus, kas neatbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Title of the Work: Principal-Agent Model in the Development of Latvia's Recovery and Resilience Facility Plan. The Recovery and Resilience Facility (RRF) is a short-term financial support mechanism managed by the European Commission (EC) to mitigate the impact of the COVID-19 pandemic and promote sustainable development, including the transition to a green and digital economy. To receive funding, EU member states must develop a Recovery and Resilience Facility Plan (RRFP), which must be approved by the EC, ensuring compliance with the RRF regulation. Latvia began developing its RRFP in August 2020 and submitted it in April 2021. However, the plan faced criticism of a non-transparent planning process and failure to meet RRF objectives, leading to multiple revisions during the development process. Even after approval, the RRFP was criticized for many of the same shortcomings. The aim of the study is to investigate the process of drafting and overseeing Latvia's RRFP using the principal-agent model. To achieve this aim, the following tasks are set: Describe the theoretical framework of the study, including rational choice institutionalism and the principal-agent model. Describe the RRF at the EU level, including the established procedures for drafting and overseeing member states' RRF Plans. Describe Latvia's RRF Plan, its drafting process, and compliance with the EU RRF regulation. Analyze the interaction between actors at the EU and national levels during the drafting of Latvia's RRF Plan. The study is divided into three chapters: The first chapter describes the theoretical framework of the study - rational choice institutionalism and the principal-agent model; the second chapter describes the RRF at the EU level; the third chapter analyzes the drafting process of Latvia's RRF Plan. The hypothesis proposed in the study claims that the parties involved in the drafting of the national RRF Plan have broader discretionary powers due to insufficient oversight by the EU. The study employs a qualitative method, including document analysis and semi-structured interviews. The hypothesis is confirmed in the study. The study concludes that the lack of EC oversight allowed Latvia's RRF Plan to include measures that do not meet the stated objectives.