Psiholoģiskās plaukšanas izjūtas rādītāju saistība ar depresijas rādītājiem pieaugušo izlasē

Abstract

Psiholoģiskās plaukšanas izjūta ir viena no svarīgākajām un daudzsološākajām pozitīvās psiholoģijas tēmām. Psiholoģiskā plaukšana izjūta ir viena no augstas psiholoģiskās labklājības izpausmēm. Šo fenomenu var mērīt ar PERMA-profilu. PERMA-profils ir daudzdimensionāls psiholoģiskās plaukšanas izjūtas mērīšanas rīks, kas balstās PERMA modelī, ko izstrādājis Martins Seligmans. PERMA- profils izvērtē piecas galvenās labizjūtas komponentes (Seligman, 2011). Depresiju var identificēt izmantojot dažādus simptomus, piemēram, nomāktu garastāvokli, miega traucējumus, koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas grūtības. Šie simptomi bieži ir klātesosi vismaz divu nedēļu laikā un tie rada traucējumus sociālajā un darba dzīvē (Petersen, 2021). Pētījuma mērķis ir noskaidrot psiholoģiskās plaukšanas izjūtas rādītāju saistību ar depresijas rādītājiem pieaugušo izlasē. Galvenie pētījuma jautājumi ir - vai pastāv saistība starp psiholoģiskās plaukšanas izjūtas rādītājiem un depresijas līmeņa kopējiem rādītājiem pieaugušo izlasē; vai pastāv saistība starp PERMA-profila apakšskalu rādītājiem un depresijas līmeņa kopējiem rādītājiem pieaugušo izlasē; vai pastāv saistība starp PERMA–profila apakšskalu rādītājiem un depresijas līmeņa apakšskalu rādītājiem? Pētījumā piedalījās 232 respondenti, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda, vecumā no 18 gadiem (vidējais vecums ir 32,5 gadi). No šiem respondentiem 79,3% ir sievietes, 18,5% vīrieši, 0,9% nevēlējās norādīt savu dzimumu un 1,3% atbildēja ar izvēli cits. Pētījumā datu apstrādei tika izmantotas programmas: Google Forms, Microsoft Excel un SPSS. Datu vākšana notika, izmantojot autores izstradātu socioloģisko aptauju, Depresijas, trauksmes un stresa skalu aptauju (DASS-42) (Depression Anxiety Stress Scales) (Lovibond&Lovibond,1995; Latvijā adaptējuši Vanags&Raščevska, 2017), PERMA-profilu (The PERMA-Profiler) (Butler&Kern, 2016; Latvijā adaptējušas Pakse&Svence, 2019). Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp psiholoģiskās plaukšanas izjūtas rādītājiem un depresijas rādītājiem (r=-0,77, p<0,01). Tas nozīmē, ka augstāki PERMA-profila rādītāji, kas atspoguļo psiholoģisko plaukšanas izjūtu, ir saistīti ar zemākiem depresijas līmeņā rādītājiem.

The sense of psychological flourishing is one of the most essential and promising topics in positive psychology. A sense of psychological flourishing is one of the manifestations of high psychological well-being. This phenomenon can be measured using the Perma profile. The PERMA-Profile is a multidimensional measuring tool for psychological well-being based on the PERMA model developed by Martin Seligman. The PERMA profile assesses five main components of well-being (Seligman, 2011). Depression is identified through a variety of symptoms, such as depressed mood, sleep disturbances, difficulty concentrating and making decisions. These symptoms are often present for at least two weeks and interfere with social and work life (Petersen, 2021). The study aims to find out the relationship between psychological flourishing indicators and depression indicators in a sample of adults. The main questions of the research are - is there a relationship between the indicators of the sense of psychological flourishing and the general indicators of the level of depression in the sample of adults? There is a relationship between PERMA profile subscale scores and total depression scores in a sample of adults. Is there a relationship between PERMA Profile subscale scores and depression-level subscale scores? Two hundred thirty-two respondents aged 18 and older (average age 32.5 years) participated in the study. Of these respondents, 79.3% are women, 18.5% are men, 0.9% did not want to indicate their gender and 1.3% answered with the choice other. In the study, the following programs were used for data processing: Google Forms, Microsoft Excel and SPSS. The data was collected using a sociological survey developed by the author, Depression Anxiety Stress Scales (DASS-42) (Lovibond&Lovibond, 1995; adapted in Latvia by Vanags&Raščevska, 2017), PERMA-Profiler (The PERMA-Profiler) ( Butler&Kern, 2016; adapted in Latvia by Pakse&Svence, 2019). The study results allow us to conclude that there is a statistically significant negative relationship between the indicators of the psychological flourishing and the indicators of depression (r=-0.77, p<0.01). This result means that higher PERMA profile scores, which reflect a sense of psychological flourishing, are associated with lower depression scores.