Armēnijas diasporas organizāciju izmantotie lobēšanas paņēmieni: armēņu genocīda atzīšana ASV

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir “Armēnijas diasporas organizāciju izmantotie lobēšanas paņēmieni: armēņu genocīda atzīšana ASV.” Armēņu genocīds kļuva par liktenīgu traģēdiju, kura dēļ armēņi ir bijuši spiesti emigrēt, izklīstot visā pasaulē. Tā sekas ir, piemēram, tā radītā upura mentalitāte, kas vieno armēņus, mobilizējot Armēnijas diasporu būt politiski aktīvai. Izvēlētā tēma ir aktuāla, jo izpētot, kādus lobēšanas paņēmienus izmantoja Armēnijas diasporas organizācijas, piedaloties armēņu genocīda atzīšanas kampaņā ASV, varēs noskaidrot, kā mazo valstu pārstāvji spēj ietekmēt tādas lielās valsts kā ASV pieņemtos ārpolitiskos lēmumus. Bez šaubām, ASV lēmumu atzīt armēņu genocīdu ietekmēja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Turcijas divpusējo attiecību saspīlējums. Tomēr šajā bakalaura darbā akcents tika likts uz Armēnijas diasporas organizāciju iesaistes procesa izpēti, ASV Kongresa darba kārtības priekšplānā izvirzot armēņu genocīda atzīšanu. Pētījuma hipotēze ir, ka, piedaloties armēņu genocīda atzīšanas kampaņā ASV, Armēnijas diasporas organizācijas lielākoties pielietoja ASV iedzīvotāju ietekmēšanas stratēģiju. Lai to pārbaudītu tika veikta Armēnijas diasporas organizāciju mājaslapu padziļinātā izpēte, identificējot pielietotos lobēšanas paņēmienus. Darba trešajā empīriskajā nodaļā skaidrots, kāpēc bakalaura darba veikšanai piemērota tieši šāda metode. Tika izpētītas arī ASV Kongresā iesniegtās rezolūcijas un sēžu transkripri par armēņu genocīda atzīšanu. Darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā tika analizēta plurālisma teorija, identificējot Deivida B. Trumana grāmatā aprakstītos lobēšanas paņēmienus un klasificējot tos četrās stratēģijās. Otrā darba nodaļa sastāv no Armēnijas diasporas organizāciju virzītās armēņu genocīda atzīšanas kampaņas pārksata, identificējot galvenos notikumus, kuri sekmēja armēņu genocīda atzīšanu ASV. Trešajā nodaļā tika identificēti Armēnijas diasporas organizāciju pielietotie lobēšanas paņēmieni. Pētījuma mērķis tika sasniegts un hipotēze tika pārbaudīta. Bakalaura darbā tika secināts, ka Armēnijas diasporas organizācijas aktīvi pielietoja dažādus lobēšanas paņēmienus no dažādām lobēšanas stratēģijām. Visaktīvāk tās pielietoja sabiedrības ietekmēšanas lobēšanas stratēģiju. Viena no galvenajām Armēnijas diasporas organizāciju panākuma atslēgām ir to spēja nenogurstoši īstenot ietekmēšanas stratēģiju ar dažādiem lobēšanas paņēmieniem, izvirzot armēņu genoīda atzīšanu Kongresa darba kārtības priekšplānā un mobilizējot plašāku sabiedrību vienoti atbalstīt minētā genocīda atzīšanas kampaņu ASV.

The title of the bachelor thesis is "Lobbying techniques used by Armenian diaspora organizations: recognition of the Armenian Genocide in the USA." The Armenian Genocide stands as a tragedy that has forced Armenians to emigrate and scatter across the globe. The consequences of it, such as the ensuing victim mentality, have united Armenians, mobilizing the Armenian diaspora to become politically active. Thesis examines the lobbying techniques employed by Armenian diaspora organizations in the campaign for Armenian Genocide recognition in the USA, exploring how representatives of small states can influence the foreign policy decisions of a major power like the USA. While the U.S. decision to recognize the Armenian Genocide was undoubtedly influenced by multiple factors, including the strained USA-Turkey relationship, this thesis focuses on the role of Armenian diaspora organizations in bringing the issue to the forefront of the U.S. Congress' agenda. The hypothesizes is that Armenian diaspora organizations primarily employed a public influence strategy in their efforts to secure U.S. recognition of the Armenian Genocide. To test the hypothesis, an in-depth analysis of Armenian diaspora organizations' websites was conducted to identify their lobbying techniques. The third empirical chapter of the thesis explains why this method was chosen for the thesis. Additionally, the U.S. Congressional resolutions and hearing transcripts related to Armenian Genocide recognition were examined. The thesis is structured into three chapters. The first chapter analyzes pluralism theory, identifying the lobbying techniques described in David B. Truman's book and categorizing them into four lobbying strategies. The second chapter provides an overview of the Armenian diaspora organizations' campaign for Armenian Genocide recognition, highlighting key events that contributed to its success. The third chapter identifies the specific lobbying techniques employed by Armenian diaspora organizations. The thesis successfully achieves its objective and confirms the hypothesis. It concludes that Armenian diaspora organizations actively employed a range of lobbying techniques from all four strategies, with the most prominent being the public influence strategy. A key factor in the Armenian diaspora organizations' success was their relentless advocacy for the Armenian Genocide over decades, bringing the issue to the forefront of the Congressional agenda and mobilizing broader public support for the recognition campaign.