Veselības veicināšanas pasākumu pieejamība Latvijas biroju darba vietās.

Abstract

Mērķis: Noskaidrot, kādi veselības veicināšanas pasākumi ir pieejami Latvijas biroju darba vietās un kādas ir nodarbināto vēlmes un attieksme pret šādiem pasākumiem. Uzdevumi: Izpētīt un analizēt darba vietas ģeogrāfiskās lokācijas ietekmi uz pieejamajiem veselības veicināšanas pasākumiem Rīgā salīdzinājumā ar ārpus Rīgas esošajām darba vietām. Ar aptaujas palīdzību izpētīt dzimuma lomu veselības veicināšanas pasākumu izmantošanā un vēlmēs darba vietā. Identificēt nodarbinātajiem svarīgākos veselības veicināšanas pasākumus, tostarp psihiskās veselības, darba vietas ergonomikas un darbinieku veselības jomās, kas tiek piedāvāti Latvijas biroju darba vietās. Aktualitāte: Viena no mūsdienu sabiedrības izplatītākajām problēmām ir sēdošs darbs un dzīvesveids. Mazkustīgs dzīvesveids var veicināt dažādas veselības problēmas, tostarp muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības un psihiskās veselības problēmas. Darba devēji, īstenojot veselības veicināšanas programmas darba vietās, var palīdzēt darbiniekiem palielināt viņu produktivitāti un uzlabot veselību. Darba hipotēzes: Latvijas uzņēmumos biroja darbiniekiem veselības veicinošo pasākumu pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma atrašanās vietas un tās lieluma. Nodarbināto vēlmes attiecībā uz pieejamajiem veselības veicināšanas pasākumiem atšķiras no darba devēju piedāvātajiem pasākumiem. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Darba autore izstrādāja aptaujas anketu “Biroju nodarbinātajiem pieejamie veselības veicinošie pasākumi”. Anketas respondenti bija Latvijas biroju darbinieki darbspējīgā vecumā. Aptaujā piedalījās 195 respondenti, no kuriem 148 bija sievietes un 47 vīrieši. Un no visiem respondentiem 149 dalībnieki strādā Rīgā un 46 ārpus Rīgas. Tika izmantotas statistikas procedūras kā aprakstošā statistika, frekvenču tabulas, šķērstabulas, Hī kvadrāta tests. Statistiskā nozīmība tika novērtēta, aprēķinot p vērtību (p<0,05) un aprēķinot 95% ticamības intervālu. Galvenie rezultāti: Būtiskākais secinājums, ka Rīga, piedāvā lielāku veselības veicināšanas resursu daudzveidību, savukārt ārpus Rīgas nodarbinātie sastopas ar lielāku psiholoģisko vardarbību un stresu, kas izpaužas kā mobings un bosings darba vietā. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākie uzņēmumi bieži vien nodrošina plašas veselības veicināšanas iniciatīvas. Darbā atsevišķi tika pētītas dzimumu vēlmes attiecībā uz darba vidi birojos. Secinājums, ka sievietes vairāk iesaistās veselības veicināšanas pasākumos un biežāk izmanto atbalsta pasākumus. Dažādās veselības veicināšanas pieejas ietver regulāras medicīniskās pārbaudes, psihiskās veselības iniciatīvas, pielāgojamas darba alternatīvas un ergonomiski aprīkotas darba vietas.. Saturs: Darba kopējais apjoms 99 lpp, t.sk. 23 attēli, 7 tabulas, 11 pielikumi. Izmantoti 62 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: fiziskā veselība; biroju darbiniekiem; ergonomika; mikroklimats; veselību veicinošas programmas; mobings; bosings; biroju darbinieku veselība; psihiskā veselība.

Objective: To determine what health promotion measures are available in Latvian office workplaces and to understand the employees' preferences and attitudes towards these measures. Tasks: Investigate and analyse the impact of the workplace's geographical location on the availability of health promotion measures, comparing workplaces in Riga with those outside of Riga. Identify and compare the range of available health promotion measures depending on the company's size in Latvian offices. Examine the role of gender in the use and preferences for health promotion measures in the workplace through a survey. Identify the most important health promotion measures for employees, including mental health, workplace ergonomics, and employee health, which are offered in Latvian offices. Relevance: One of the most prevalent problems in modern society is sedentary work and lifestyle. A sedentary lifestyle can lead to various health problems, including musculoskeletal and connective tissue diseases and mental health issues. Employers implementing health promotion programs in the workplace can help employees increase their productivity and improve their health. The study provides valuable insights into the current availability of health promotion measures and employee demands. Hypotheses: The availability of health promotion measures for office workers in Latvian companies depends on the company's location and size. Employees' preferences regarding available health promotion measures differ from those offered by employers. Study Design: Cross-sectional study. Methods: The author developed a survey titled “Health Promotion Measures Available to Office Employees,” which was distributed using the snowball sampling method. The survey respondents were Latvian office workers of working age. The survey included 195 respondents, of which 148 were women and 47 were men. Out of all respondents, 149 worked in Riga and 46 outside Riga. Statistical procedures such as descriptive statistics, frequency tables, cross-tabulations, and Chi-square tests were used. Statistical significance was assessed by calculating the p-value (p<0.05) and the 95% confidence interval. Main Results: Riga, as the capital and sector centre, offers a greater variety of health promotion resources, while employees outside Riga face higher levels of psychological violence and stress, manifesting as bullying and harassment in the workplace. The survey results indicate that larger companies often provide extensive health promotion initiatives. The study also explored gender preferences regarding the work environment in offices, concluding that women are more engaged in health promotion activities and more frequently utilize support measures. Content: The total length of the work is 99 pages, including 23 figures, 7 tables, and 11 appendices. 62 literature sources were used.