Psihiskās veselības saistība ar garīgo problēmu apiešanu un reliģisko problēmu pārvarēšanu pieaugušajiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt psihiskās veselības saistību ar garīgo problēmu apiešanu un reliģisko problēmu pārvarēšanu pieaugušajiem. Tā kā Latvijā veiktajā pētījumā tika konstatēta korelācija starp reliģisko problēmu parvarēšanu (religious coping) un garīgo problēmu parvarēšanu (spiritual bypassing), nozīmīgi būtu izpētīt, vai tiešām garīgā problēmu apiešana ir atsevišķs konstrukts. Latvijā veiktajā pētījuma netika konstatēta negatīva korelācija ar depresiju, stresu un trauksmi, tādēļ būtu svarīgi izpētīt, vai garīgā problēmu apiešana ir saistīta ar sliktākiem psihiskās veselības radītājiem (Laškova, 2023). Pētījumā piedalījās 168 respondenti - sievietes 85.7%, vīrieši 14.3% - vecuma grupā no 18-79 gadiem, kuri sevi uzskata par reliģioziem vai garīgiem. (vidējaias vecums: 30,5 gadi). Datu ievākšanai tika izmantota Reliģiskās problēmu pārvarēšanas skalas īsā versija Brief RCOPE (Pargament, Feuille & Burdzy, 2011), Garīgā apvedceļa skala (SBS-13), (Fox,. Cashwell,. Picciotti, 2017), Psihiskās veselības kontinuuma īsā forma (MHC-SF), (Keyes, 2005) un sociāli demogrāfisko datu aptauja. Dati tika ievākti izmantojot Microsoft veidlapas. Veiktā pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv pozitīvas saistības starp psihisko veselību un reliģisko problēmu parvarēšanu. Garīga pamatotā vairīšanās apakšskala "Atteikšanās no personīgās atbildības" korelē ar psihisko veselību. Psiholoģiskā izvairīšanās korelē ar emocionālo labklājību. Savukārt, garīga pamatota vairīšanās neuzrāda statistiski nozīmīgu saistību ar psihisko veselību. Kā arī, garīgā pamatota vairīšanās neuzrāda statistisku nozīmīgu korelāciju ar emocionālo un psiholoģisko labklājību. Novērojams, ka pastāv saistība starp garīgo problēmu apiešanu un reliģisko problēmu pārvarēšanu. Savukārt nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp psiholoģisko izvairīšanos un negatīvo reliģisko problēmu parvarēšanu. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka regresijas analīzē pirmajā solī psihisko veselību vislabāk prognozē negatīvā reliģiskā parvarēšana, otrajā solī prognozē negatīvā reliģiskā parvarēšana un pozitīvā reliģiskā parvarēšana.

The aim of the study was to investigate the relationship between mental health and spiritual bypassing and religious coping in adults. A previous study conducted in Latvia found a correlation between religious coping and spiritual bypassing. This makes it important to investigate whether spiritual bypassing is a distinct construct. The Latvian study did not find a negative correlation with depression, stress, and anxiety, so it is crucial to examine if psychological avoidances is associated with worse mental health outcomes (Laškova, 2023). A total of 168 respondents participated in the study, consisting of 85.7% women and 14.3% men, aged between 18 and 79 years old, with an average age of 30.5 years. All participants considered themselves religious or spiritual and believed they were spiritually mature. The study used several measurement tools: the Religious Coping Scale Brief RCOPE (Pargament, Feuille & Burdzy, 2011), the Spiritual Bypass Scale (SBS-13) (Fox, Cashwell, Picciotti, 2017), the Mental Health Continuum Short Form (MHC-SF) (Keyes, 2005), and a socio-demographic data survey. Data were collected using Microsoft Forms. The results showed a positive relationship between mental health and religious coping. Specifically, the subfield of spiritualizing "Abandonment of Personal Responsibility," correlated with mental health. Psychological avoidance was found to correlate with emotional well-being. However, spiritualizing did not show a statistically significant relationship with mental health. Additionally, spiritualizing did not show a significant correlation with emotional and psychological well-being. The study also found a relationship between spiritual bypassing and with religious coping. However, there was no statistically significant relationship between psychological avoidance and negative religious problems. In regression analysis, mental health was best predicted by negative religious coping in the first step, and by both negative and positive religious coping in the second step