Stresa vadības prasmju un profesionālas izdegšanas saistībā Rīgas lidostas darbiniekiem

Abstract

Bakalaura darba tēma ir – Stresa vadības prasmju un profesionālas izdegšanas saistībā Rīgas lidostas darbiniekiem. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda saistība pastāv starp stresa vadības prasmēm un profesionālo izdegšanu Rīgas lidostas darbinieku vidū. Pētījuma jautājums: Vai pastāv saistība starp stresa vadības prasmēm un profesionālo izdegšanu Rīgas lidostas darbiniekiem? Teorētiskajā daļā tika izpētīti tādi jēdzieni kā stresa vadības prasmes, profesionālās izdegšanas sindroms, kā arī stresa vadības prasmju saistība ar izdegšanu Rīgas lidostas darbiniekiem. Praktiskajā daļā tika analizēti dati par stresa vadības prasmēm un izdegšanu. Pētījumā piedalījās 99 respondenti vecumā no 18 – 50 gadiem, no kuriem 65 bija sievietes un 34 vīrieši (M=27,82 gadi; SD=7,55 gadi) Lai novertētu stresa vadības prasmes, tika izmantota problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience Inventory, COPE; Carver, Scheier, & Weintraub, 1989; latviešu valodā adaptējusi I. Petrova, 2009, LU; S. Knipše, 2010, LU; precizējusi V. Perepjolkina un I.Gaidis 2016). Profesionālās izdegšanas mērīšanai tika izmantots “Izdegšanas novērtējuma instruments”, (Burnout Assessment Tool (BAT), Wilmar Schaufeli, Hans De Witte, Steffie Desart, 2020; satura adaptāciju latviešu valodā veikusi Elvisa Čuhnova, 2022). Iegūtie rezultāti skaidri parādīja saistību starp stresa vadības prasmēm un izdegšanu. Statistikas dati norāda uz vairākām korelācijām starp dažādām skalām. Piemēram, vērojama stipra saistība starp spēju kontrolēt konkurējošas aktivitātes un plānošanu stresa vadības kontekstā. Arī negatīva korelācija tika novērota starp aktīvo pārvarēšanu un alkohola/narkotiku lietošanu, norādot, ka tie, kuri lieto alkoholu/narkotikas, mazāk izmanto aktīvu pārvarēšanu. Šīs korelācijas palīdzēja atklāt dažādas stratēģijas un to efektivitāti izdegšanas simptomu mazināšanā. Turklāt, pozitīva saistība tika novērota starp izdegšanas simptomiem un sociālā atbalsta meklēšanu, kas norāda uz to, ka tie, kuri izjūt izdegšanas simptomus, biežāk vēršas pēc sociālā atbalsta. Šie rezultāti sniedz ieskatu par stresa vadības prasmju un izdegšanas dinamiku, sniedzot potenciālus virzienus tālākai pētniecībai un darbībai. Izstrādajot petījumu, tika secināts, ka pastāv saistība starp stresa vadības prasmēm un profesionālo izdegšanu Rīgas lidostas darbiniekiem, tas nozīmē, ka stresa vadības prasmes ietekmē izdegšanas simptomus. Šis pētījums atklāja, ka darbinieki, kuriem ir augstākas stresa vadības prasmes, parasti pieredz mazāku profesionālo izdegšanu.

The subject of the bachelor's thesis is "The linkage of stress management skills and professional burnout for Riga Airport employees". The aim of the study is to investigate the relationship between stress management skills and professional burnout among Riga Airport employees. Research question: Is there a linkage between stress management skills and professional burnout among Riga Airport employees? The theoretical part explored concepts such as stress management skills, professional burnout syndrome, as well as the relationship between stress management skills and burnout among Riga Airport employees. The practical part analyzed data on stress management skills and burnout. The study involved 99 respondents aged 18 to 50, including 65 women and 34 men (M=27,82 years; SD=7,55 years). To assess stress management skills, the Coping Orientation of Problem Experience Inventory (COPE) questionnaire was used (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989; adapted into Latvian by I. Petrova, 2009, LU; S. Knipše, 2010, LU; clarified by V. Perepjolkina and I. Gaidis 2016). The Burnout Assessment Tool (BAT), developed by Wilmar Schaufeli, Hans De Witte, and Steffie Desart in 2020, was used to measure professional burnout (adapted into Latvian by Elvisa Čuhnova in 2022). The obtained results clearly showed the linkage between stress management skills and burnout. Statistical data indicated several correlations between different scales. For example, a strong correlation was observed between the ability to control competing activities and planning in the context of stress management. A negative correlation was also observed between active coping and alcohol/drug use, indicating that those who use alcohol/drugs engage less in active coping. These correlations helped uncover various strategies and their effectiveness in reducing burnout symptoms. Additionally, a positive correlation was observed between burnout symptoms and seeking social support, suggesting that those experiencing burnout symptoms are more likely to seek social support. In conclusion, the study found a relationship between stress management skills and professional burnout among Riga Airport employees, indicating that stress management skills influence burnout symptoms. This study revealed that employees with higher stress management skills generally experience lower professional burnout.