Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorAgnese Ušacka-
dc.contributor.authorDāgs Mors-
dc.contributor.otherSociālo zinātņu fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Social Sciencesen-UK
dc.date.accessioned2024-07-15T21:24:23Z-
dc.date.available2024-07-15T21:24:23Z-
dc.date.issued2024-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/16227-
dc.descriptionPsiholoģijalv-LV
dc.descriptionPsychologyen-UK
dc.descriptionPsiholoģijalv-LV
dc.descriptionPsychologyen-UK
dc.description.abstractPētījuma mērķis bija izpētīt nikotīna lietošanas ieraduma saistības ar depresiju, trauksmi un stresu pieaugušajiem. Datu ieguvei izmantotas DASS-42 testa atjaunotā versija latviešu valodā, lai noteiktu nikotīna lietošanas ieradumu, tika uzdoti jautājumi par nikotīnu saturošu produktu patēriņu, to veidu un lietošanas biežumu. Pētījumi laika gaitā ir pierādījuši, ka depresija, trauksme un stress bieži ir saistīti ar nikotīna lietošanu. Lai pārbaudītu šī pieņēmuma patiesumu, tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: “Vai pastāv saistība starp nikotīna lietošanas ieradumiem un depresijas / trauksmes / stresa rādītājiem pieaugušajiem?”. Kopējais pētījuma dalībnieku skaits bija N=122, no kuriem 58,2% bija sievietes vecumā no 18 līdz 58 gadiem un 41,8% bija vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Saskaņā ar DASS-42 depresijas, trauksmes un stresa pakāpes sadalījumu, depresijas datu kopa uzrāda, ka nikotīna lietotāju vidējais punktu skaits bija M=12,52 ar standartnovirzi SD=9,83, kas iekļaujas “vāja” smaguma diapazonā. Nikotīna nelietotājiem vidējais punktu skaits ir M=11,75 ar standartnovirzi SD=7,61, līdzīgi klasificējot tos “vāja” smaguma pakāpē. Trauksmes rādītāju vidējais punktu skaits smēķētāju vidū bija M=11,84 ar standartnovirzi SD=8,26, iedalot tos “vidēja” smaguma amplitūdā. Nesmēķētājiem vidējais punktu skaits bija nedaudz zemāks M=10,32 ar standartnovirzi SD=8,65, novietojot tos uz “vidēja” smaguma pakāpes. Attiecībā uz stresu smēķētāji ziņoja par vidējo punktu skaitu M=16,79 ar standartnovirzi SD=9,99, kas viņus nostāda “Vāja” smaguma pakāpē. Tas liecina par augstāku vidējo stresa līmeni smēķētāju vidū pretstatā nesmēķētājiem, kuri reģistrēja vidējo punktu skaitu M=15,35 ar standartnovirzi SD=8,63. Arī nesmēķētāji iekļaujas “vāja” stresa smaguma pakāpē, taču ar tendenci uz zemāku kopējo stresa līmeni, salīdzinot ar nikotīna lietotājiem. Ir novērojamas tendences gan depresijai, gan trauksmei un stresam būt saistītiem ar nikotīna lietošanas ieradumu, taču balstoties uz rezultātu interpretēšanas tabulu, visas pazīmes atbilst vienādai smaguma pakāpei un atšķirības ir novērojamas tikai vidējās vērtībās.lv-LV
dc.description.abstractThe study sought to investigate the association of nicotine use habits with depression, anxiety and stress in adults. A restored version of the DASS-42 test in Latvian was used for data mining to determine the habit of nicotine use, questions were asked about consumption, type and frequency of use of nicotine-containing products. Studies over time have shown that depression, anxiety and stress are often associated with nicotine use. Three study questions were raised to verify the veracity of this assumption: “Is there a relationship between nicotine use habits and depression/anxio/stress rates in adults?”. The total number of study participants was N = 122, of which 58.2% were women aged 18 to 58 and 41.8% were men aged 18 to 60. According to DASS-42 questionnaire of depression, anxiety and stress scale, the depression dataset shows that nicotine users had an average score of M = 12,52 with a standard deviation of SD = 9,83, which falls within the “weak” severity range. For nicotine non-users, the mean score is M = 11,75 with standard deviation SD = 7,61, similarly classifying them as “weak” in severity. The average number of alert points among smokers was M = 11,84 with standard deviation SD = 8,26 divided into a “moderate” severity range. For non-smokers, the average score was slightly lower M = 10,32 with a standard deviation SD = 8,65, placed on a “medium” grade of severity. For stress, smokers reported an average score of M = 16,79 with a standard deviation of SD = 9,99, which puts them at a “weak” grade of severity. This suggests higher average stress levels among nicotine users, as opposed to non-users who recorded an average score of M = 15,35 with standard deviation SD = 8,63. Non-users also fit into the severity of “weak” stress, but with a trend towards lower overall stress levels compared to nicotine users. There are trends in both depression and anxiety and stress to be related to the habit of nicotine use, but based on the results interpretation table, all signs are of the same severity and differences are only observed in mean values.en-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/restrictedAccess-
dc.subjectnikotīnslv-LV
dc.subjectieradumslv-LV
dc.subjectdepresijalv-LV
dc.subjecttrauksmelv-LV
dc.subjectstress.lv-LV
dc.subjectnicotineen-UK
dc.subjecthabiten-UK
dc.subjectdepressionen-UK
dc.subjectanxietyen-UK
dc.subjectstress.en-UK
dc.titleDepresijas, trauksmes un stresa saistības ar nikotīna lietošanas paradumu pieaugušajiemlv-LV
dc.title.alternativeAssociation of depression, anxiety and stress with the habit of nicotine use in adultsen-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen-UK
Appears in Collections:Bakalaura darbi

Files in This Item:
File Description SizeFormat 
pielikums_Mors_Dags.pdfNoslēguma darba pielikums377.36 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked
Socialo_zinatnu_fakultate_PSb_2024_Dags_Mors_053030.pdfBakalaura darbs926.03 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.