Pieaugušo dzīvesspēka rādītāju saistība ar sociāli emocionālās veselības rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp dzīvesspēka rādītājiem, sociāli emocionālās veselības rādītājiem, un dažādiem vecumposmiem pieaugušajiem. Tika izvirzīti trīs pētnieciskie uzdevumi un trīs pētījuma jautājumi ar mērķi noskaidrot, vai pastāv saistība starp dzīvesspēka rādītājiem un sociāli emocionālās veselības rādītājiem (kopējo un skalām), vai pastāv saistība starp dzīvesspēka rādītājiem un vecumposmu, un vai pastāv saistība starp sociāli emocionālās veselības rādītājiem (kopējo un skalām) un vecumposmu. Pētījumā kopumā piedalījās 127 pieaugušie, no kuriem 90,6% sievietes, vecumā no 19 – 69 gadiem (M=30,3, SD=10,6, Mdn=27,0). Izmantojot izslēgšanas kritēriju, no aizpildītajām aptaujām tika izslēgti 3 respondenti, jo tika sniegtas nepilnīgas atbildes. Datu ievākšanas procesā tika iegūti sociāldemogrāfiskie dati - dzimums, un vecums. Respondenti sniedza atbildes uz divām aptaujām, attiecīgi, lai mērītu pieaugušo Sociāli emocionālo veselību (Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O'Malley, 2014; adaptāciju latviešu valodā veikusi Kņaze, 2017) un Dzīvesspēku (Resilience scale, RS, Wagnild & Young, 1993, tulkojusi G. Svence, I. Bērziņa 2011, adaptējusi G. Svence, I. Pakse, 2021). Datu apstrāde un analīze tika aprēķināta, izmantojot datu apstrādes programmas MS Excel 365 un IBM SPSS Statistics 29.0 versiju. Datu analīzē tika izmantota Spīrmena rangu korelācijas analīze. Rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu vidēju saistību starp dzīvesspēka rādītājiem un sociāli emocionālās veselības (kopējo un skalām) rādītājiem, attiecīgi, eksistenciālā vientulība ar SEV faktoru (p=0,57, p<0,01). Izpētot saistību starp dzīvesspēka rādītājiem un vecumposmu, statistiski nozīmīgu ļoti vāju saistību uzrādīja pašpietiekamība ar vecumu (p=0,18, p<0,01). Izpētot saistību starp sociāli emocionālās veselības (kopējo un skalām) rādītājiem un vecumposmu, statistiski nozīmīgu vāju saistību uzrādīja SEV faktors (p=0,39, p<0,01), un dzīvotspēja (p=0,39, p<0,01). Tika secināts, ka augstāks dzīvesspēks veicina augstāku sociāli emocionālo veselību, kā arī augstākam vecumam ir saistība ar augstākiem dzīvesspēka rādītājiem un sociāli emocionālās veselības rādītājiem. Šī pētījuma rezultāti var palīdzēt aktualizēt dzīvesspēka nozīmīgumu ar sociāli emocionālo veselību un vecumu, lai labāk izprastu, kā šī saistība veidojas, un kādi aspekti to ietekmē. Tas var palīdzēt jaunu intervenču ieviešanā, piemēram, jaunas programmas, kas vērstas uz sociāli emocionālās veselības prasmju attīstīšanu pieaugušajiem. Darbā izmantotie atslēgas vārdi: dzīvesspēks, pieaugušie, pieaugušo vecumgrupas, sociāli emocionālā veselība.

The aim of the study is to investigate the relationship between indicators of adult resilience, socio-emotional health, and different age groups in adults. Three research objectives and three research questions were set with the aim to investigate whether there is a relationship between resilience indicators and socio-emotional health indicators (total and scales), whether there is a relationship between resilience indicators and different adult age groups, and whether there is a relationship between socio-emotional health indicators (total and scales) and different adult age groups. A total of 127 adults, from which 90,6% women, aged 19-69 years (M=30,3, SD=10,6, Mdn=27,0) participated in the study. Using the exclusion criterion, 3 respondents were excluded from the questionnaires due to incomplete answers. The socio-demographic data collected included gender and age. Respondents answered two questionnaires, to measure adults Social Emotional Health (Social Emotional Health Survey - Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O'Malley, 2014; adapted into Latvian by Kņaze, 2017) and Resilience (Resilience scale, RS, Wagnild & Young, 1993, translated by G. Svence, I. Bērziņa 2011, adapted by G. Svence, I. Pakse, 2021). Data processing and analysis were calculated using MS Excel 365 and IBM SPSS Statistics version 29.0. Spearman rank correlation analysis was used for data analysis. The results showed a statistically significant moderate association between resilience scores and socio-emotional health total (SEV factor) and scale scores, respectively, existential loneliness with SEV factor (p=0,57, p<0,01). When investigating the association between resilience and age, self-sufficiency showed a statistically significant very weak association with age (p=0,18, p<0.01). When investigating the relationship between socio-emotional health and age, SEV showed a statistically significant weak relationship with age (p=0,39, p<0,01), and resilience with age (p=0,39, p<0,01). It was concluded that higher resilience is associated with higher socio-emotional health and higher age is associated with higher resilience and socio-emotional health. The results of this study may help to highlight the importance of resilience in relation to socio-emotional health and age in order to better understand how this relationship is formed and what aspects influence it. This may help to inform the introduction of new interventions, such as new programmes aimed at developing socio-emotional health skills in adults. Keywords used in the research: adults, adult age groups, resilience, socio-emotional health.