Problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju saistība ar depresiju, vientulību un dzimumatšķirībām

Abstract

Bakalaura darba izstrādes mērķis ir noskaidrot vai pastāv saistība starp sociālo problēmu risināšanas pieejām un vientulību, depresiju un dzimumatšķirībām. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika izvirzīti pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot vai pastāv saistība starp sociālo problēmu risināšanas pieejām un vientulību, vai pastāv saistība starp sociālo problēmu risināšanas pieejām un depresiju, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp sociālo problēmu risināšanas pieejām sievietēm un vīriešiem. Bakalaura darba pētījumā piedalījās 123 respondenti, kuru dati tika analizēti un apstrādāti. Respondentu iekļaujošie kritēriji ir latviski runājošie indivīdi no 18 gadu vecuma ( M = 26,13 ; SD = 9,19; 59,3% sievietes). Datu ievākšanai tika izmantota Google Doc forma. Aptauja tika publicēta sociālajos tīklos, kā, piemēram Whatsapp, Instagram un Facebook. Datu apstrāde sākotnēji notika programmā Microsoft Excel 2016, tad dati tika ievietoti SPSS programmas 29. versijā, ar kuras palīdzību tika veiktas funkcijas, lai rastu atbildes uz pētījuma jautājumiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka starp sociālo problēmu risināšanu un vientulību pastāv statistiski nozīmīga saistība. Vientulība ir subjektīva pieredze, ko indivīds izjūt un tā var tikt ietekmēta no sociāliem faktoriem, paša uzskatiem, attieksmes un vajadzībām. Rezultāti arī parādīja, ka starp sociālo problēmu risināšanu un depresiju pastāv statistiski nozīmīga saistība. Sociālās problēmas var būt viens no daudziem iespējamajiem faktoriem, kas ietekmē depresijas rašanos vai izpausmi. Pielietotie sociālo risināšanas stili var ietekmēt to, kā indivīds jūtas, ko domā par savām spējām un prasmēm. Rezultāti neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības sociālo problēmu risināšanas pieeju stilos starp sievietēm un vīriešiem. Taču vīriešiem ir novērojami augstāki rādītāji racionālajā problēmu risināšanas stilā un pozitīvajā problēmas orientācijā. Turpretī, sievietēm novērojami augstāki rādītāji izvairīgajā problēmu risināšanas stilā, impulsīvo problēmu risināšanas stilā kā arī negatīvajā problēmu orientācijā.

The aim of developing the bachelor thesis is to find out whether there is a relationship between approaches to solving social problems and loneliness, depression and gender differences. In order to achieve the goal of the study, research tasks were set: to find out whether there is a relationship between approaches to solving social problems and loneliness, whether there is a relationship between approaches to solving social problems and depression, whether there are statistically significant differences between approaches to solving social problems in women and men. 123 respondents participated in the study of the bachelor thesis, whose data were analyzed and processed. The criteria for including respondents are Latvian-speaking individuals from the age of 18 ( M = 26.13 ; SD = 9.19; 59.3% women). A Google Doc form was used for data collection. The survey was published on social networks such as Whatsapp, Instagram and Facebook. Data processing initially took place in Microsoft Excel 2016, then the data were entered into SPSS version 29, with the help of which functions were performed to find answers to the research questions. The results of the study show that there is no statistically significant relationship between solving social problems and loneliness. Loneliness is a subjective experience felt by an individual and it can be influenced not only by social factors, but also by one's own beliefs, attitudes and needs. The results also showed that there was no statistically significant relationship between social problem solving and depression. Social problems may be one of many possible factors that influence the onset or expression of depression, but it is not always possible to solve social problems to prevent or reduce or contribute to depression. No statistically significant differences between women and men were observed in the approaches to solving social problems. There are also no statistically significant differences in loneliness scores between genders The results showed no statistically significant differences in social problem solving approach styles between women and men. However, men have higher scores in the rational problem-solving style and positive problem orientation. In contrast, women have higher scores in the avoidant problem solving style, the impulsive problem solving style, as well as the negative problem orientation.