Apmierinātība ar ģimenes ārstu darbu saistībā ar hroniskām slimībām sociāldemogrāfisko faktoru grupās Latvijas iedzīvotāju vidū.

Abstract

Nosaukums: Apmierinātība ar ģimenes ārstu darbu saistībā ar hroniskām slimībām sociāldemogrāfisko faktoru grupās Latvijas iedzīvotāju vidū Mērķis: Izpētīt hronisko slimību saistību ar apmierinātību ar ģimenes ārsta darbu sociāldemogrāfisko faktoru grupās Latvijas iedzīvotāju vidū. Aktualitāte: Hroniskās slimības ir biežākais saslimstības un priekšlaicīgas nāves cēlonis. Ģimenes ārsts hronisko slimību pacientiem nodrošina veselības stāvokļa uzraudzību, kā arī veiksmīga ārsta-pacienta sadarbība uzlabo ārstēšanas rezultātu. Viens no pakalpojumu kvalitātes novērtējumiem ir pacientu apmierinātība ar ģimenes ārsta darbu. Ir nepieciešams izpētīt kāds ir hronisko pacientu apmierinātības līmenis saistībā ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, jo hroniskās slimības palielina slogu veselības aprūpes sistēmai. Hipotēzes: Apmierinātība ar ģimenes ārsta darbu iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām ir augstāka sieviešu vidū un palielinoties vecuma. Apmierinātība ar ģimenes ārsta darbu iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām atšķiras saistībā ar dzīvesvietu un izglītības līmeni. Metodes: Īstenots šķērsgriezuma pētījums, izmantojot datus no Slimību profilakses un kontroles centra 2022. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datu bāzes. Neatkarīgie mainīgie - hroniskās slimības, dzimums, vecums, izglītības līmenis, dzīvesvieta; atkarīgais mainīgais - apmierinātība ar ģimenes ārsta darbu. Tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes – biežuma tabulas un šķērstabulas. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika noteiktas pēc Hī-kvadrāta testa (angl. – Chi-squared test) un aprēķinātā ticamības intervāla (95% TI). Secinājumi: Vairāk nekā pusei jeb 57,5% respondentu bija vismaz viena hroniskā slimība. Respondentu ar hroniskām slimībām vidū 62,2% bija pilnībā apmierināti ar ģimenes ārsta darbu, bet 5,3% bija neapmierināti. Sieviešu vidū gan ar vienu hronisko slimību (66,4%), gan ar multimorbiditāti (64,1%) pilnībā apmierināto respondentu īpatsvars bija augstāks nekā vīriešu vidū ar vienu hronisko slimību (59,8%) un multimorbiditāti (55,8%). Hronisko slimību skaitam saistībā ar apmierinātību vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem (p<0,001) un no 60 līdz 74 gadiem (p=0,005) bija statistiski nozīmīgas atšķirības pēc hronisko slimību skaita. Pieaugot izglītības līmenim, pilnībā apmierināto respondentu ar multimorbiditāti īpatsvars pieauga (no 53,4% līdz 63,1%), taču neapmierināto respondentu ar multimorbiditāti īpatsvars samazinājās (no 6,1% līdz 4,8%). Samazinoties urbanizācijas līmenim neapmierināto respondentu īpatsvars gan ar vienu hronisko slimību, gan ar multimorbiditāti samazinājās. Saturs: Pētījums sastāv no 4 nodaļām, 10 apakšnodaļām, kopējais darba apjoms – 57 lapaspuses. Darbā izmantoti 14 attēli, 38 literatūras avoti, 5 pielikumi.

Title: Satisfaction with the work of family doctors in connection with chronic diseases in groups of socio-demographic factors among Latvian residents Aim: To study the relationship between chronic diseases and satisfaction with the work of a family doctor in groups of socio-demographic factors among the population of Latvia. Actuality: Chronic diseases are the most common cause of morbidity and premature death. A family doctor provides health status monitoring for patients with chronic diseases, as well as successful doctor-patient cooperation improves the treatment result. One of the evaluations of service quality is patients' satisfaction with the family doctor's work. There is a need to investigate the level of satisfaction of chronic patients in relation to socio-demographic factors, as chronic diseases increase the burden on the health care system. Hypotheses: Satisfaction with the work of a family doctor in the population with chronic diseases is higher among women and with increasing age. Satisfaction with the work of family doctor work among the population with chronic diseases varies by place of residence and level of education. Methods: A cross-sectional study was carried out, using data from the Center for Disease Prevention and Control's 2022 study database of habits affecting the health of Latvian residents. Independent variables - chronic diseases, gender, age, level of education, place of residence; dependent variable - satisfaction with the family doctor's work. Descriptive statistical methods were used - frequency tables and cross tables. Statistically significant differences were determined by the Chi-squared test and the calculated confidence interval (95% CI). Conclusions More than half or 57,5% of the respondents had at least one chronic disease. Among the respondents with chronic diseases, 62,2% were completely satisfied with the work of the family doctor, while 5,3% were dissatisfied. Among women, both with one chronic disease (66,4%) and with multimorbidity (64,1%), the proportion of completely satisfied respondents was higher than among men with one chronic disease (59,8%) and multimorbidity (55,8%) . The number of chronic diseases in relation to satisfaction in the age groups 18 to 39 years (p<0,001) and 60 to 74 years (p=0,005) had statistically significant differences by the number of chronic diseases. As the level of education increased, the proportion of fully satisfied respondents with multimorbidity increased (from 53,4% to 63,1%), but the proportion of dissatisfied respondents with multimorbidity decreased (from 6,1% to 4,8%). As the level of urbanization decreased, the proportion of dissatisfied respondents both with one chronic disease and with multimorbidity decreased. Content: The study consists of 4 chapters, 10 subsections, the total volume of work – 57 pages. The work uses 14 images, 38 literary sources, 5 appendices.