Iekšējās runas saistība ar psiholoģisko noturību basketbolistiem

Abstract

Šī darba mērķis bija noskaidrot iekšējās runas saistību ar psiholoģisko noturību basketbolistiem. Tika izvirzīti trīs pētnieciskie jautājumi - vai pastāv saistība starp iekšējo runu un psiholoģisko noturību, vai pastāv atšķirības starp dzimumiem iekšējās runas rādītājos un vai pastāv atšķirības starp dzimumiem psiholoģiskās noturības rādītājos, kā arī darba procesā radās papildjautājumi - vai pastāv atšķirības starp basketbola profesionalitātes līmeņiem iekšējās runas rādītājos, vai pastāv atšķirības starp basketbola profesionalitātes līmeņiem psiholoģiskās noturības rādītājos. Pētījuma piedalījās 101 latviski runājoši dažādu profesionalitātes līmeņu Latvijas un ārzemju līgu basketbolisti - 50,5% sieviešu un vīriešu, vecumā no 18 līdz 38 gadiem. Pētījuma datu ievākšanai tika izmantota demogrāfisko datu aptauja, “Iekšējās runas aptauja” S-TQ – LV (Self-Talk Questionnaire; S-TQ, Zervas, Y., Stavrou, N. A., & Psychountaki, M., 2007; adaptāciju latviešu valodā ir veikusi Beāte Markāne, Viktorija Perepjolkina, 2018, RSU) un “Psiholoģiskās noturības aptauja” (“Mental Toughness Scale (MTS)”, Dr. Leilani Madrigal, 2013, satura adaptāciju latviešu valodā veicis Mazūrs, M., 2021). Spīrmene korelācijas tests neuzrādija nozīmīgu saistību starp iekšējo runu un psiholoģisko noturību. Veiktais t-tests neuzrādīja nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem iekšējās runas rādītājos. Manna-Vitneja U tests neuzrādīja nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem psiholoģiskās noturības rādītājos. Papildus tika apskatīts, vai pastāv atšķirības starp basketbolistu līmeņiem iekšējās runas rādītājos un vai pastāv atšķirības starp basketbolistu līmeņiem psiholoģiskās noturības rādītājos. ANOVA tests neuzrādīja nozīmīgas atšķirības starp basketbolistu līmeņiem iekšējās runas rādītājos. Turpretī, Kruskala-Valisa tests uzrādīja nozīmīgas atšķirības starp basketbolistu līmeņiem psiholoģiskās noturības rādītājos. No šī pētījuma rezultātiem var secināt, ka nav būtiskas saistības starp iekšējo runu un psiholoģisko noturību basketbolistiem, kā arī nav būtiskas atšķirības starp dzimumiem. Savukārt starp basketbola profesionalitātes līmeņiem ir būtiskas atšķirības. Profesionāļiem salīdzinājumā ar amatieriem ir lielāka psiholoģiskā noturība. Nākamajās izpētēs jākoncentrējas uz iekšējās runas koncepciju un tās veidiem, un to pielietojumu sportā. Lai gan pētījums nav atklājis būtiskas saistības starp iekšējo runu un psiholoģisko noturību, tas ir svarīgs solis uz priekšu, lai saprastu un pilnveidotu šos konstruktus. Kopumā šīs atziņas kalpo kā vērtīgs ieguldījums sporta psiholoģijā, uzsverot nepieciešamību pievērsties gan fiziskajiem, gan psiholoģiskajiem aspektiem, lai uzlabotu sportistu sniegumu un labklājību. Atslēgas vārdi: iekšējā runa, psiholoģiskā noturība

The aim of this paper was to investigate the relationship of inner speech and psychological resilience in basketball players. Three research questions were posed: whether there is a relationship between inner speech and psychological resilience, whether there are gender differences in inner speech score, whether there are gender differences in psychological resilience score, and additional research questions emerged during the process: whether there are gender differences in inner speech, whether there are gender differences in basketball professionalism, and whether there are gender differences in psychological resilience. The participants of the study were 101 Latvian-speaking basketball players of different basketball levels in Latvian and foreign leagues, 50.5% women and men, aged 18-38 years. Data was collected using, a demographic data survey, Self-Talk Questionnaire (S-TQ), Zervas, Y., Stavrou, N. A., & Psychountaki, M., 2007; adapted to Latvian language by Beāte Markāne, Viktorija Perepjolkina, 2018, RSU) and the "Psychological Toughness Questionnaire" (Mental Toughness Scale (MTS), Dr. Leilani Madrigal, 2013; adapted to Latvian by Mazūrs, M., 2021). Spearman's correlation test showed no significant relationship between inner speech and psychological resilience. A t-test showed no significant differences between genders on the inner speech score. The Mann-Whitney U test showed no significant differences between genders and psychological resilience score. Additionally, it was examined whether there are differences between basketball players' levels and inner speech score and whether there are differences between basketball players' levels and psychological resilience score. An ANOVA test showed no significant differences between basketball players' levels and inner speech score. In contrast, the Kruskal-Wallis test showed significant differences between basketball players' levels and psychological resilience score. From the results of this study it can be concluded that there is no significant relationship between inner speech and psychological resilience in basketball players, nor is there a significant difference between genders. On the other hand, there are significant differences between levels of basketball. Professionals have higher psychological resilience compared to amateurs. Future research should focus on the concept of inner speech and its types and their application in sport. Although the study has not found a significant relationship between inner speech and psychological resilience, it is an important step forward in understanding and refining these constructs. Overall, these findings serve as a valuable contribution to sport psychology, highlighting the need to address both physical and psychological aspects to improve athletes' performance and well-being. Keywords: self-talk, psychological resilience.