Joslas un Ceļa iniciatīva kā faktors Ganas ekonomiskajā autonomijā

Abstract

Šajā pētījumā tiek skatīta Ķīnas Joslas un ceļa iniciatīvas (BRI) ietekme uz Ganas ekonomisko autonomiju, īpašu uzmanību pievēršot divpusējiem politiskajiem motīviem un ieguvumiem, kas radušies, kopš abas valstis 2018. gadā parakstīja astoņus sadarbības nolīgumus. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka Ķīnas ekonomiskās saites Ganā ir radījušas gan pozitīvus, gan negatīvus rezultātus visdažādākajos ekonomikas sektoros. Iepriekšējie šo valstu attiecību pētījumi ir uzsvēruši Ķīnas nozīmi Ganas ekonomiskajā attīstībā, taču tie tika veikti pirms Gana parakstīja BRI sadarbības memorandu. Pētījumā izmantota kvalitatīva dokumentu analīze, izmantojot Ganas un Ķīnas valdību ziņojumus, sadarbības un aizdevumu nolīgumus, ārvalstu tiešo ieguldījumu datus, un tirdzniecības statistiku. Lai izprastu stratēģisko valsts rīcību un ekonomisko motivāciju, kas ir pamatā Ķīnas investīcijām, tiek izmantota merkantilā reālisma teorētiskā sistēma. Rezultāti atklāj, ka Ķīnas BRI ieguldījumi ir ievērojami veicinājuši Ganas infrastruktūras attīstību, kā piemēru minot tādus nolīgumus kā Sinohydro, tomēr šie ieguldījumi ir arī palielinājuši parāda atkarību no Ķīnas, un radījuši tirdzniecības nelīdzsvarotību lielā Ķīnas preču pieplūduma dēļ, kas ilgtermiņā apdraud Ganas ekonomisko suverenitāti. Turklāt rezultāti rāda, ka tādi nolīgumi kā Sinohydro darījums ir likuši Ganai ieķīlāt ievērojamu daļu savu dabas resursu, jo īpaši boksītu rezerves, kā nodrošinājumu infrastruktūras finansējumam. Papildus tam, ievērojama daļa Ķīnas ārvalstu tiešo ieguldījumu Ganā ir novirzīta resursu ieguves nozarēm, uzsverot abu valstu ekonomisko attiecību asimetrisko raksturu. Darba gaitā tika secināts, ka esošā Ganas ekonomikas attīstības stratēģija, pastiprināt ekonomiskās saites ar ĶTR, ir izveidojusi Ķīnu par primāro ekonomisko un politisko partneri, kas ir vitāli svarīgs turpmākai ekonomiskai attīstībai. Savukārt Ķīna ir guvusi piekļuvi pie Ganas stratēģiskajiem resursiem kā nafta, rūpniecības metāli un dārgmetāli, un guvusi lielāko ekonomisko labumu no šīs sadarbības.

This study examines the impact of China's Belt and Road Initiative (BRI) on Ghana's economic autonomy, with particular attention to bilateral political motivations and benefits that have emerged since both countries signed eight cooperation agreements in 2018. Previous research indicates that China's economic ties with Ghana have yielded both positive and negative outcomes across various economic sectors. While previous studies on these bilateral relations have emphasized China's role in Ghana's economic development, they were conducted before Ghana signed the BRI cooperation memorandum. The study employs qualitative document analysis, utilizing reports from the governments of Ghana and China, cooperation and loan agreements, foreign direct investment data, and trade statistics. To understand the strategic state behavior and economic motivations underlying China's investments, a theoretical framework of mercantile realism is employed. The results reveal that China's BRI investments have significantly promoted infrastructure development in Ghana, exemplified by agreements such as Sinohydro. However, these investments have also increased Ghana's debt dependence on China and exacerbated trade imbalances due to the influx of Chinese goods, posing long-term threats to Ghana's economic sovereignty. Furthermore, the results indicate that agreements such as the Sinohydro deal have compelled Ghana to pledge a significant portion of its natural resources, particularly bauxite reserves, as collateral for infrastructure financing. Additionally, a notable portion of China's foreign direct investment in Ghana is directed towards resource extraction industries, highlighting the asymmetrical nature of the economic relationship between the two countries. In the course of this study, it was concluded that Ghana's current economic development strategy, reinforced by strengthening economic ties with China, has positioned China as its primary economic and political partner, which is vital for further economic development. Meanwhile, China has gained access to Ghana's strategic resources such as oil, industrial metals, and precious metals, and has derived the greatest economic benefit from this cooperation.