Emocionālās inteliģences saistība ar perfekcionismu un situatīvo motivāciju Latvijas sporta dejotājiem

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija izpētīt saistību starp emocionālo inteliģenci, perfekcionismu un situatīvo motivāciju Latvijas sporta dejotājiem. Bakalaura darbā tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi ar mērķi noskaidrot, vai pastāv un kāda ir saistība starp emocionālo inteliģenci un situatīvo motivāciju, perfekcionismu un situatīvo motivāciju un perfekcionismu un situatīvo motivāciju Latvijas sporta dejotājiem. Pētījumā piedalījās 52 latviski runājošie Latvijas sporta dejotāji (51,9% – sievietes) vecumā no 18 līdz 34 gadiem (M = 21,88, SD = 4,24), kuri aktīvi nodarbojās ar sporta dejām vidēji 14,5 gadus (SD = 4,95), kur iekļaušanas kritēriji ietvēra sporta dejotājus vecumā no18 līdz 35 gadiem, labas latviešu valodas zināšanas un aktīvu nodarbošanos ar sporta dejām vismaz 5 gadu garumā. Savukārt izslēgti no pētījuma tika respondenti, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu un kuru nodarbošanās ar sporta dejām ilgums mazāks par 5 gadiem. Pētījuma izlase tika veidota pēc ērtuma principa. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veikts kvantitatīvs pētījums, izmantojot autora izstrādāto anketu, kuras pamatā bija Sporta multidimensionālā perfekcionisma skala 2 (Sport-MPS-2-LV), Gotwals, J. K., & Dunn, J. G. H. (2009), Zaščinska un Upesleja (2023), Situatīvās motivācijas skala (Situational Motivation Scale, SIMS, Guay, F., Robert, J., Vallerand, R. J. & Blanchard, C., 2000 Ābola, E., 2014) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT; Schutte et al., 1998, adaptāciju latviešu valodā 2012. gadā veica Reņģe un Ņižņika (Ņižņika, 2012). Anketa tika izdalīta sadarbībā ar sporta deju klubiem un organizācijām Latvijā, kā arī publicējot aptaujas anketu sociālajos tīklos, izsūtot to paziņām un draugiem. Pētījuma rezultāti neparādīja statistiski nozīmīgu saistību starp mainīgajiem, tomēr atsevišķi rezultāti, tādi vāja statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp emocionālo inteliģenci un motivācijas trūkumu, vāja statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp emocionālās inteliģences līmeni un perfekcionismu atkarībā no nodarbošanās ar sporta dejām ilguma, vāja statistiski nozīmīga korelācija starp emocionālo inteliģenci un personiskiem standartiem, uztverto trenera spiedienu un organizāciju, statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp perfekcionismu un iekšējo motivāciju, kā arī vidēji cieša pozitīva saistība starp perfekcionismu un ārējo motivāciju un amotivāciju saskanēja ar iepriekš veikt pētījumu rezultātiem šajā jomā. Šī pētījuma rezultāti būtu noderīgi gan sporta dejotāju treneriem, izstrādājot stratēģijas dejotāju veiktspējas paaugstināšanai, kas ņemtu vērā viņu psiholoģiskās īpatnības, gan dejotāju psiholoģiskajā konsultēšanā, ja konkrētas dejotāju personiskās iezīmes negatīvi ietekmē viņu veiktspēju un psiholoģisko veselību.

Abstract The aim of the bachelor thesis was to investigate the relationship between emotional intelligence, perfectionism and situational motivation in Latvian sports dancers. In the bachelor's thesis, three research questions were introduced with to find out whether there is and what is the relationship between emotional intelligence and situational motivation, perfectionism and situational motivation, and perfectionism and situational motivation in Latvian sports dancers. The study participants included 52 Latvian-speaking sports dancers (51.9% – women) aged between 18 and 34 (M = 21.88, SD = 4.24), who have been actively engaged in sports dancing for an average of 14.5 years (SD = 4.95), where the inclusion criteria included sports dancers at the age between 18 and 35, good knowledge of the Latvian language and active practice of sports dancing for at least 5 years. Excluded were respondents who have not reached the age of 18 and whose participation in sports dancing was less than 5 years. The study sample was made on the principle of convenience. To achieve the aim of the study, a quantitative study was conducted using a questionnaire developed by the author, basing on the Sports Multidimensional Perfectionism Scale 2 (Sport- MPS-2-LV), Gotwals, J. K., & Dunn, J. G. H. (2009), Zaščinska and Upesleja (2023), Situational Motivation Scale (SIMS, Guay, F., Robert, J., Vallerand, R. J. & Blanchard, C., 2000 Ābola, E., 2014) and The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT; Schutte et al., 1998, adapted into Latvian by Renģe and Nižnika (Nižnika, 2012). The results of the study did not show a statistically significant relationship between the variables, however, some results, such as a weak statistically significant negative correlation between emotional intelligence and lack of motivation, a weak statistically significant positive correlation between the level of emotional intelligence and perfectionism depending on the duration of practicing sports dancing, a weak statistically significant correlation between emotional intelligence and personal standards, perceived coach pressure and organization, a statistically significant negative correlation between perfectionism and intrinsic motivation, as well as a moderately strong positive relationship between perfectionism and extrinsic motivation and amotivation were consistent with the results of previous research in this area. The results of this study would be useful both for trainers of sports dancers, developing strategies for increasing the performance of dancers, which would consider their psychological characteristics, and for psychological counseling of dancers, if their specific personal traits negatively affect dancers’ performance and psychological health.