Pašaprūpes uzvedības raksturojums iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā.

Abstract

Tēma: Pašaprūpes uzvedības raksturojums iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā. Darba mērķis: Izpētīt pašaprūpes uzvedību raksturojošu faktoru izplatību iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā dzimuma un vecuma grupās. Aktualitāte: Pēdējo 30 gadu laikā pieaugušo skaits ar paaugstinātu asinsspiedienu ir pieaudzis no 650 miljoniem līdz 1,28 miljardiem. Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir riska faktors sirds un asinsvadu slimību attīstībai. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, 35% (1,6 miljoni) nāves gadījumu 2019. gadā bija no sirds un asinsvadu slimībām. Augsta sirds un asinsvadu slimību izplatība rada milzīgu slogu ne tikai uz sabiedrības veselību, bet arī uz valsts ekonomiku. 2015. gadā Eiropas Savienībā kardiovaskulāro slimību ekonomiskās izmaksas bija 210 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa tika tērēta veselības aprūpei un produktivitātes zaudējumiem. Tāpēc viens no veidiem, kā varētu mazināt sirds un asinsvadu slimību slogu ir sabiedrības pašaprūpes uzvedības uzlabošana. Hipotēzes: 1. Pastāv pašaprūpes uzvedību raksturojošo faktoru izplatības atšķirības iedzīvotāju ar arteriālo hipertensiju vecuma grupās. 2. Pastāv pašaprūpes uzvedību raksturojošo faktoru izplatības atšķirības iedzīvotāju ar arteriālo hipertensiju dzimuma grupās. Pētījuma metodes: Bakalaura darba ietvaros tika analizēta datu bāze no Slimību profilakses un kontroles centra 2022. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma. Pētījumā tika iekļauti 11 mainīgie. Analizējot pašaprūpes uzvedības faktorus iedzīvotāju ar arteriālo hipertensiju dzimuma un vecuma grupās. Statistiskās analīzes procesā tika izmantotas biežumu frekvenču tabulas, šķērstabulas, Fišera tests (angl. Fisher’s Exact Test), Chi-kvadrāta tests (angl. Chi-Square Test). Secinājumi: Lielākā daļa iedzīvotāju ar arteriālo hipertensiju esot nodarbojušies ar fiziskām aktivitātēm dažas reizes gadā (54,6%) un ziņoja, ka nekad nav vakcinējušies pret gripu (48,7%). Tāpat tika novērots, ka lielākā daļa respondentu bija regulāri lietojuši prethipertensijas medikamentus (84,9%), un pēdējo 12 mēnešu laikā ģimenes ārstu apmeklējuši 1-2 (37,3%) vai 3-5 reizes (36,7%). Daudziem pašaprūpes uzvedības faktoriem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības vecuma un dzimuma grupās, taču dzimuma grupās to bija vairāk. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 67 lappusēm, ieskaitot 10 tabulas un 11 attēlu. Tas ir sadalīts 4 nodaļās un 20 apakšnodaļās. Izmantoti 80 literatūras avoti.

Topic: Characterization of self-care behavior in residents with arterial hypertension in Latvia. Objective: Investigate self-care characterizing behavior factors in residents with arterial hypertension in Latvia across gender and age groups Topicality: Over the last 30 years, the number of adults with elevated blood pressure has risen from 650 million to 1.28 billion. Elevated blood pressure or arterial hypertension is a risk factor for the development of cardiovascular diseases. According to the Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD), 35% (1.6 million) of deaths in 2019 were from cardiovascular diseases. The high prevalence of cardiovascular diseases imposes a huge burden not only on public health but also on the national economy. In 2015, the economic costs of cardiovascular diseases in the European Union were 210 billion euros, with the majority spent on healthcare and productivity losses. Therefore, one of the ways to reduce the burden of cardiovascular diseases is to improve the self-care behavior of the society. Hypotheses: 1. There are differences in self-care behaviors among residents with arterial hypertension across different age groups. 2. There are differences in self-care behaviors among residents with arterial hypertension across different gender groups. Study methods: Within the framework of the bachelor’s thesis, a cross-sectional study was conducted, analysing the survey database from the Centre for Disease Prevention and Control’s 2022 study Health Behaviour among Latvian Adult Population. The study included 11 variables and their intercorrelation was analysed. During the analysis, attention was focused on self-care behavior factors and their association with the gender and age groups of the population. In the statistical analysis process, frequency tables, cross-tabulations, Fisher’s Exact Test, and Chi-Square Test were used. Conclusions: Most of the population with arterial hypertension engaged in physical activities a few times a year (54.6%) and reported that they have never been vaccinated against the flu (48.7%). It was also observed that most of the respondents had regularly taken antihypertensive medication (84.9%), and in the last 12 months, had visited the family doctor 1-2 times (37.3%) or 3-5 times (36.7%). For many self-care behaviors, there are statistically significant differences in age and gender groups, with more differences observed in gender groups. Content: The bachelor thesis consists of 67 pages including 10 tables and 11 images. It is divided into 4 chapters and 20 subsections. There are used 80 references.