Līdzjūtības pret sevi mediējošā loma skolotāju sociāli emocionālās veselības un izdegšanas rādītāju attiecībās

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt, vai līdzjūtība pret sevi mediē skolotāju sociāli emocionālas veselības un izdegšanas radītāju attiecības, jo tagad skolotāji Latvijā piedzīvo izmaiņu, stresa un neziņas laiku, kas var izraisīt izdegšanu. Pētījumi liecina, ka gan sociāli emocionāla veselība, gan līdzjūtība pret sevi prognozē zemākus izdegšanas radītājus skolotājiem. Līdz ar to šīs pētījuma galvenais uzdevums bija noskaidrot, vai līdzjūtība pret sevi mediē skolotāju sociāli emocionālas veselības un izdegšanas radītāju attiecības.

Pētījumā piedalījās 109 respondenti vecumā no 20 – 69 gadiem (M = 46,72, SD = 11,99), kas dzīvoja Latvijā. No respondentiem 105 bija sievietes un 4 bija vīrieši, visi dalībnieki strādāja kā skolotāji vispārizglītojošā mācību iestādē un spēja lietot latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī. Lai veiktu šo pētījumu, tika izmantoti trīs instrumenti – BAT, izdegšanas novērtējuma instruments, ko Latvijā adaptējusi Elvisa Čuhnova 2022. gadā (Burnout Assesment Tool, BAT, Schaufeli, Desart & De Witte, 2020); SCS, Iejūtības pret sevi skala, kuras sākotnēju adaptāciju Latvijā veikusi Liliāna Tamsone 2015. gadā (Burnout Assesment Tool, BAT, Schaufeli, Desart & De Witte, 2020) un SEHS-T, kas ir Sociāli emocionālas veselības aptauja skolotājiem, ko Latvijā adaptējusi Lāsma Lagzdiņa 2021. gadā (Social-emotional Health Survey – Teachers, Furlong and Gajdošová, 2018). Apkopota anketa kopā ar informētas piekrišanas aktu tika piegādāta dalībniekiem, izmantojot ērtuma metodi un elektronisko aptauju veidošanas rīku – Google Veidlapas. Tika ņemti vērā arī ētiskie aspekti un principi. Datu apstrāde notika Excel un IBM SPSS Statistics programmās.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka starp sociāli emocionālo veselību, līdzjūtību pret sevi un izdegšanu ir cieša statistiski nozīmīga saistība gan kopējo radītāju, gan skalu, gan apakšskalu līmenī. Mediācijas analīze parādīja, ka mediatoram, līdzjūtībai pret sevi, ir statistiski nozīmīgs efekts.

Pētījuma mērķis tika sasniegts, un atbildes tika sniegtas uz visiem pētījuma jautājumiem. Jo augstāki ir līdzjūtības pret sevi un sociāli emocionālas veselības radītāji, jo zemāki ir izdegšanas radītāji skolotājiem, kā arī līdzjūtībai pret sevi ir mediējošs efekts sociāli emocionālas veselības un izdegšanas radītāju attiecībās. Tas nozīmē, ka, attīstot līdzjūtību pret sevi, izdegšanas risks skolotājiem mazināsies. Balstoties uz šī pētījuma rezultātiem, līdzjūtību pret sevi varētu izmantot ka atbalsta mehānismu skolotāju aizsardzībai pret izdegšanu.

The aim of this study was to investigate whether self-compassion mediates the relationship between teachers' social-emotional health and burnout, because now teachers in Latvia are experiencing a time of change, stress and inactivity, which can cause burnout. Researches shows that both social-emotional health and self-compassion predict lower burnout scores in teachers. Therefore, the main task of this study was to find out whether selfcompassion mediates the relationship between teachers' social-emotional health and burnout.

109 respondents aged 20-69 (M = 46,72, SD = 11.99) who lived in Latvia took part in the study. Of the respondents, 105 were women and 4 were men, all participants worked as teachers in a general educational institution and were able to use the Latvian language at least at a conversational level. To conduct this study, three tools were used - BAT, a burnout assessment tool adapted in Latvia by Elvisa Čuhnova in 2022 (Burnout Assessment Tool, BAT, Schaufeli, Desart & De Witte, 2020); SCS, Self-Compassion scale, which was initially adapted in Latvia by Liliana Tamsone in 2015 (Burnout Assessment Tool, BAT, Schaufeli, Desart & De Witte, 2020) and SEHS-T, which is a Social-emotional health survey - for teachers, adapted in Latvia Lāsma Lagzdiņa in 2021 (Social-emotional Health Survey – Teachers, Furlong and Gajdosova, 2018). A compiled questionnaire together with an informed consent form was delivered to the participants using the convenience method and the electronic survey creation tool - Google Forms. The ethical aspects was considered. The analysis was complete in Excel and IBM SPSS Statistics programs.

The results of the study showed that there is a strong statistically significant relationship between social-emotional health, self-compassion and burnout at the level of common factors, scales and subscales. Mediation analysis showed that the self-compasshion as a mediator has a statistically significant effect.

The aim of the study was achieved and all research questions were answered. The higher is self-compassion and social-emotional health scores, the lower is burnout scores in teachers. Moreover, self-compassion has a mediating effect on the relationship between social-emotional health and burnout. This means that developing self-compassion might reduce the risk of teacher burnout. Based on the results of this study, self-compassion could be used as a support mechanism to protect teachers against burnout.