Bremzējošie faktori krūts vēža skrīninga veikšanai

Abstract

Bakalaura darbs “Bremzējošie faktori krūts vēža skrīninga veikšanai” ir kvalitatīvs pētījums, kas skaidro, kāpēc sievietes neapmeklē valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu jeb profilaktisko pārbaudi ar mamogrāfijas metodi. Pētījumā tiek veiktas padziļinātās intervijas ar 12 sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem, kas nav veikušas skrīningu. Respondentu izlasi veido sievietes gan no Rīgas, gan reģioniem, kā arī ar dažādiem izglītības līmeņiem. Intervijās iegūtie dati tiek kodēti un veikta satura analīze atbilstoši uzvedības modeļiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kurš no veselības uzvedības modeļiem ir visatbilstošākais komunikācijas intervenču izstrādei Latvijā, lai veicinātu krūts vēža skrīningu sieviešu auditorijā. Divi galvenie pētījumā izmantotie uzvedības modeļi ir Veselības pārliecības modelis un Aizsardzības motivācijas teorija. Minētie modeļi palīdz strukturēt iegūtos datus, kā arī sniegt teorijā balstītu pamatu komunikācijas intervenču izstrādei. Pētījuma gaitā tika secināts, ka galvenie bremzējošie faktori ir emocionālās barjeras, tai skaitā bailes, zems medicīnas pakalpojumu novērtējums, zināšanu trūkums par krūts vēža uzņēmību un zemi pašefektivitātes rādītāji. Tāpat tika noskaidrots, ka visatbilstošākais uzvedības modelis intervenču izstrādei Latvijā, ir Aizsardzības motivācijas teorija. Galvenie izvirzītie priekšlikumi - komunikācijas intervencēs palielināt pielāgotās pieejas izmantošanu, palielināt sieviešu uzticību veselības aprūpei, vairāk uzsvērt krūts vēža skrīninga efektivitāti un ieguvumus, kā arī sniegt konkrētu, praktisku informāciju par pārbaudi. Pētījuma rezultāti skaidro, kāpēc sievietes neapmeklē valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu, kādi faktori un barjeras to ietekmē. Rezultāti noderīgi, lai analizētu situāciju, kas saistīta ar krūts vēža skrīninga apmeklējumu, kā arī pētījuma rezultātus iespējams izmantot kā pamatu komunikācijas intervenču izstrādei, lai veicinātu krūts vēža skrīningu sieviešu auditorijā.

Bachelor’s Thesis “The inhibiting factors of participation in breast cancer screening” is a qualitative research that attempts to investigate and explain why women do not participate in state-paid breast cancer screening – a preventive examination by use of the mammography method. During the research 12 in-depth interviews with women from the age of 50 to 70, who have not participated in the screening, were conducted. The sample of respondents consists of women from Riga and other regions of Latvia, with different education levels. Data obtained from the interviews was coded and content analysis was performed according to health behaviour models. The aim of this research is to determine which of the health behaviour models is the most appropriate for developing communication interventions in Latvia to promote breast cancer screening among women. The two main behaviour models used in this research are the Health Belief Model and Protection Motivation Theory. These models help to structure the obtained data and give theory-based groundwork for the development of communication interventions. During the research it was found that the main inhibiting factors are emotional barriers including fear, low evaluation of medical services, lack of knowledge about the susceptibility of breast cancer and low self-efficacy indicators. Furthermore, it was determined that the most appropriate behaviour model for developing interventions in Latvia, is the Protection Motivation Theory. The main proposals put forward – increase the use of tailored approach in communication interventions, increase women’s trust in health care, put more emphasis on the efficacy and benefits of breast cancer screening, also provide specific and practical information about the examination. The gathered results explain why women do not participate in state-paid breast cancer screening, and what are the influencing factors and barriers. The results can be beneficial to analyse the situation regarding the participation in breast cancer screening and used as a base for the development of communication interventions to promote breast cancer screening among women.