Veselības aprūpes pieprasījuma prokrastinācijas saistība ar emociju regulācijas prasmēm, uzticēšanos veselības aprūpes speciālistiem un veselības stāvokļa pašnovērtējumu Latvijas iedzīvotājiem no 18 gadu vecuma

Abstract

Saskaņā ar temporālās garastāvokļa regulēšanas teoriju, prokrastinācija ir disfunkcionālā negatīvo emociju pārvarēšanas stratēģija. Vairāki pētījumi saista vājās emociju regulācijas prasmes ar akadēmisko prokrastināciju, tomēr trūkst pētījumu par veselības aprūpes pieprasījuma prokrastināciju. Šī darba mērķis bija izpētīt saistību starp veselības aprūpes pieprasījuma prokrastināciju un emociju regulācijas prasmēm, uzticēšanos veselības aprūpes speciālistiem un veselības stāvokļa pašnovērtējumu Latvijas iedzīvotājiem no 18 gadu vecuma. Pētījums notika divos posmos. Pirmā posma uzdevums bija adaptēt Veselības aprūpes pieprasījuma prokrastinācijas aptauju (VAPPA, Healthcare demand procrastination scale, Soyler et al., 2022) Latvijā un noskaidrot tās psihometriskos rādītājus. Otrā posma uzdevumi bija: noskaidrot, vai pastāv saistība starp veselības aprūpes pieprasījuma prokrastināciju un emociju regulācijas prasmēm (tajā skaitā kontrolējot pēc respondentu finansiālā stāvokļa), kā arī veselības stāvokļa pašnovērtējumu un uzticēšanos veselības aprūpes speciālistiem. Pirmajā pētījuma posmā piedalījās 118 Latvijas iedzīvotāji 18-70 gadu vecumā (M = 34,19; 69% siev.), kas pārvalda latviešu valodu un nav nodarbināti veselības aprūpē. Viņi aizpildīja VAPPA un sociodemogrāfisko aptauju, atbildēja uz četriem autora izstrādātiem jautājumiem VAPPA konverģentās pamatotības pārbaudei. Otrā posmā piedalījās 164 Latvijas iedzīvotāji 21-69 gadu vecumā (M = 40,95; 66% siev.). Tika izmantoti sekojoši instrumenti: VAPPA, Emociju regulācijas prasmju aptauja (Emotion Regulation Skills Questionnaire, Berking & Znoj, 2008), sociodemogrāfiskā aptauja, autora izstrādāti jautājumi par respondentu veselības pašnovērtējumu, uzticēšanos veselības aprūpes speciālistiem un finansiālo stāvokli. Dati tika ievākti elektroniski un analizēti ar SPSS 29.0 un JASP 0.18.2 programmu palīdzību. VAPPA parādīja augstus iekšējās saskaņotības (α = 0,85) un retesta ticamības rādītājus (r = 0,89, p <0,001), tomēr aptaujas turpmākai lietošanai ir nepieciešama tās pilnveidošana. Tika konstatēta veselības aprūpes pieprasījuma prokrastinācijas negatīvā korelācija ar emociju regulācijas prasmēm (r = - 0,51, p < 0,001), kas saglabājās arī kontrolējot to pēc respondentu finansiālā stāvokļa (pr = - 0,50, p < 0,001). Tātad, jo labākas indivīdam ir emociju regulācijas prasmes, jo mazāk raksturīga viņam būs veselības aprūpes pieprasījuma prokrastinācija. Saistība starp veselības aprūpes pieprasījuma prokrastināciju un uzticēšanos veselības aprūpes pārstāvjiem, kā arī veselības stāvokļa pašnovērtējumu netika novērota. Gūtās atziņas var tikt izmantotas nākotnes pētījumos un praktiskā darbā ar klientiem, veiktā VAPPA analīze var palīdzēt šī instrumenta pilnveidošanā un līdzīgu instrumentu izstrādē.

According to temporal mood regulation theory, procrastination is a dysfunctional negative emotion coping strategy. Several studies linked poor emotion regulation skills to academic procrastination, however, research on health care request procrastination is lacking. The purpose of this study was to investigate the relationship between health care request procrastination and emotion regulation skills, trust in health care specialists and health self-assessment in Latvian residents over 18 years of age. The study was conducted in two stages. Research task of the first stage was to adapt the Healthcare demand procrastination scale (HDPS, Soyler et al., 2022) in Latvia and determine its psychometric properties. Research tasks of the second stage were: to determine whether there is a relationship between health care request procrastination and emotion regulation skills (with and without control for the effect of respondents' financial status), as well as health self-assessment and trust in health care specialists. The first stage of the study was conducted in a sample of 118 Latvian residents aged 18-70 (M = 34.19; 69% female), who speak Latvian fluently and are not employed in health care. Respondents filled out Latvian version of HDPS, sociodemographic data questionnaire and answered four additional author-generated questions to test instrument’s convergent validity. The second stage of the study was conducted in a sample of 164 Latvian residents aged 21-69 (M = 40.95; 66% female), and the following instruments were used: Latvian version of HDPS, Emotion Regulation Skills Questionnaire (Berking & Znoj, 2008), sociodemographic data questionnaire, author-generated questions about respondents' health self-assessment, trust in healthcare professionals and financial status. Data was collected electronically by online survey tools and analysed with IBM SPSS Statistics 29.0 and JASP 0.18.2 programs. HDPS Latvian version showed high internal consistency (α = 0.85) and test-retest reliability (r = 0.89, p < 0.001), however, the instrument needs to be improved for future use. A negative correlation between health care request procrastination and emotion regulation skills was found (r = - 0.51, p < 0.001), and it remained stable after controlling for the respondents' financial status (pr = - 0.50, p < 0.001). Therefore, the better are individual's emotion regulation skills, the less they will be procrastinating the request for health care. No relationship was found between health care request procrastination and trust in health care specialists, as well as health self-assessment. Results of this study can be used in the future research and practical work with clients, the conducted analysis of HDPS can be of help in the improvement of this tool and the development of similar tools.