Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar pašvērtējumu pieaugušajiem

Abstract

Anotācija

Bakalaura darba tēma ir “Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar pašvērtējumu pieaugušajiem”. Darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašvērtējumu pieaugušajiem. Pētījuma jautājumi bija: Vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašvērtējumu pieaugušajiem?; Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju un pašvērtējuma rādītājos sievietēm un vīriešiem?; Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju un pašvērtējuma rādītājos dažādās vecuma grupās? Darbs sastāv no ievada, trīs teorētiskajām daļām, pētījuma metodes apraksta, rezultātu, diskusijas un secinājuma daļas. Darba pirmajā nodaļā tiek sniegts ieskats par stresa jēdzienu un stresa pārvarēšanas stratēģijām. Darba otrā nodaļa sastāv no pašvērtējuma definīcijas, pašvērtējuma paštēla struktūras un tā veidošanās. Darba trešajā nodaļā tiek aplūkota stresa pārvarēšanas stratēģiju un pašvērtējuma saistība pieaugušajiem, balstoties uz iepriekšējām nodaļām. Kopumā pētījumā piedalījās 202 respondenti, no kuriem tālākā datu analīzē tika iekļauti 156 dalībnieki (50,6% vīriešu, 49,4% sievietes), vecumā no 18 līdz 69 gadiem (M = 31,51, SD = 8,44). Respondenti tika uzrunāti sociālo tīklu vietnēs, lai attālinātajā tiešsaistē aizpildītu sekojošās aptaujas: sociāldemogrāfisko datu aptauju; Problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju aptauju (The Coping Orientation of Problem Experience Inventory, COPE; Carver, Scheier, & Weintraub, 1989; adaptāciju latviešu valodā veica I. Petrova, 2009, LU; S. Knipše, 2010, LU; precizējusi V. Perepjolkina un I.Gaidis 2016) un Rozenberga pašcieņas aptauju (Rosenberg self – esteem scale; Rosenberg, 1965; adaptāciju latviešu valodā veica A.Miltuze, 1996, LU). Tika iegūtas visas nepieciešamās atļaujas aptauju izmantošanai. Darbā tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašvērtējumu un stresa pārvarēšanas stratēģiju deviņām skalām. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika novērotas piecās stresa pārvarēšanas stratēģiju skalās sieviešu un vīriešu izlasē. Savukārt, vecuma grupās tika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības astoņās stresa pārvarēšanas stratēģiju skalās.

Abstract

The topic of the bachelor’s thesis is "Stress coping strategies in relation to self-esteem in adults". The aim of the thesis was to find out the relationship between stress coping strategies and self-esteem in adults. The research questions were: Is there a relationship between stress coping strategies and self-esteem in adults?; Are there statistically significant differences in stress coping strategies and self-esteem in women and men?; Are there statistically significant differences in stress coping strategies and self-esteem in different age groups? The thesis consists of an introduction, three theoretical parts, a description of the research method, results, discussion and a conclusion. The first chapter of the thesis provides an overview of the concept of stress and coping strategies. The second chapter of the thesis consists of the definition of self-esteem, the structure of self-esteem and the factors of its formation. The third chapter of the thesis examines the relationship between stress coping strategies and self-esteem in adults, building on the previous chapters. Total of 202 respondents participated in the study, of which 156 participants (51,6% male, 49,4% female), aged 18 - 69 years (M = 31,51, SD = 8,44), were included in further data analysis. Respondents were contacted on social networks to complete surveys remotely online - demographic survey; The Coping Orientation of Problem Experience Inventory (COPE; Carver, Scheier, & Weintraub, 1989; adapted into Latvian by I. Petrova, 2009, LU; S. Knipše, 2010, LU; updated by V. Perepjolkina and I. Gaidis 2016) and Rosenberg self – esteem scale (Rosenberg, 1965; adapted into Latvian by A. Miltuze, 1996, LU). All the necessary permissions to use the surveys were obtained. The paper concluded that there is a statistically significant relationship between self-esteem and the nine scales of coping strategies. Statistically significant differences were observed in five scales of coping strategies in the female and male samples. Statistically significant differences were observed between age groups on eight scales of coping strategies.