Psihoemocionālās labizjūtas saistība ar līdzestīgu uzvedību pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp psihoemocionālo labizjūtu un līdzestīgu uzvedību pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Attiecīgi tika izvirzīti divi pētnieciskie uzdevumi un divi pētījuma jautājumi. Pētījums tika izveidots pēc kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījuma dizaina. Pētījuma izlasi veidoja 115 respondenti (sievietes – 60,9%, vīrieši - 39,1%). Vecumā no 19 līdz 65 gadiem. Iekļaušanas kritērīji dalībai pētījumā: dalībniekiem jābūt sasniegušiem 18 gadu vecumu un ne vecākiem par 65 gadiem, kā arī ar sirds-asinsvadu slimību. Izslēgšanas kritēriji ir viena vai abu kritēriju neatbilstība. Sākotnēji tika izveidota aptauja, apvienojot divus instrumentus: Līdzestīgas uzvedības aptauju, Gunita Skaldere-Darmudasa, Velga Sudraba, 2022) un Pašizjūtas, aktivitātes un noskaņojuma aptauja, (Опросник «Самочувствие, активность, настроение», CAH; Доскиным, Лаврентьевой, Шараем и Мирошниковым, 1973); adaptāciju latviešu valodā veica Liene Rūja - Lāma, 2018). Aptauja tika publicēta “Facebook” mājaslapā, darba autora profilā ar publisku pieejamību, izsūtīta starp draugiem un paziņām, izmantojot “Sniega pikas” metodi jeb pēc tīklojuma izlases principa. Iegūtie rezultāti uzrādīja, ka sirds-asinsvadu pacientiem ar augstāku psihoemocionālo labizjūtu ir tendence izrādīt vairāk līdzestīgu uzvedību (r= 0,50, p < 0,01). Lielāka aktivitāte ir saistīta ar augstāku līdzestīgas uzvedības līmeni (r=0,58, p < 0,01). Labāks noskaņojums ir saistīts ar augstāku līdzestības uzvedību (r=0,52, p < 0,01). Korelācijas analīzes dati apstiprina pētījuma hipotēzi, ka pastāv pozitīva saistība starp psihoemocionālo labizjūtu un līdzestīgu uzvedību. Pēc Manna–Vitnija U testa rezultāti norāda, ka distribūcija medikamentu lietošanā starp dzimumiem nav statistiski atšķirīga p-vērtība = 0,07, kā arī nav statistiski būtisku atšķirību starp dzimumiem veselīgā dzīvesveida aspektā p-vērtība = 0,43. Dzimumam pastāv vāja negatīva statistiski nozīmīga saistība starp dzimumu un veselības monitoringu. Iegūtie rezultāti norāda, ka dzimumam nav būtiska loma - pastāv nelielas tendences konkrētās veselības uzraudzības un līdzestīgas uzvedības aspektos. Šis bakalaura darbs viens no jaunākajiem un aktualizētiem darbiem par līdzestību un psihoemocionālo labizjūtu sirds-asinsvadu slimību pacientiem. Kā arī pētījums psihoizglītos un dos speciālistiem, kā arī pacientiem zināšanas par līdzestīgu uzvedību, tās svarīgumu un kā tā ietekmē psihoemocionālu labizjūtu.

The aim of the study was to find out whether there is a relationship between psycho- emotional well-being and supportive behavior in patients with cardiovascular diseases. Accordingly, two research tasks and two research questions were put forward. The study followed a quantitative cross-sectional research design. The research sample consisted of 115 respondents (women – 60,9%, men – 39,1%). At the age of 19 to 65 years. Inclusion criteria for participation in the study: participants must be 18 years of age and not older than 65 years, as well as with cardiovascular disease. Exclusion criteria are non- compliance of one or both criteria. Initially, a survey was created by combining two instruments: the Cooperative Behavior Survey, Gunita Skalder-Darmudas, Velga Sudraba, 2022) and the Self-Feeling, Activity and Mood Survey, (Опросник «Самочувствие, активность, настроение», CAH; Доскиным, Лаврентьевой, Шараем и Мирошниковым , 1973); adaptation in Latvian was made by Liene Rūja - Lāma, 2018). The survey was published on the "Facebook" homepage, in the profile of the author of the work with public access, sent out among friends and acquaintances, using the "Snowball" method, or according to the sampling principle of the network. The obtained results showed that cardiovascular patients with higher psychoemotional well-being tend to show more cooperative behavior (r= 0,50, p < 0,01). Greater activity is associated with higher levels of cooperative behavior (r=0,58, p < 0,01). A better mood is related to a higher level of companionship behavior (r=0,52, p < 0,01). Correlation analysis data support the research hypothesis that there is a positive relationship between psycho- emotional well-being and cooperative behavior. According to the Mann–Whitney U test, the results indicate that the distribution of medication use between genders is not statistically different p-value = 0,07, and there is no statistically significant difference between genders in the aspect of healthy lifestyle p- value = 0,43. For gender, there is a weak negative statistically significant relationship between gender and health monitoring. The obtained results indicate that gender does not play a significant role - there are small trends in specific aspects of health monitoring and cooperative behavior. This bachelor's thesis is one of the most recent and updated works on companionship and psycho-emotional well-being in patients with cardiovascular diseases. Also, the research will psycho-educate and give specialists, as well as patients, knowledge about cooperative behavior, its importance and how it affects psycho-emotional well-being.