Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas skalas (MoCA) 8.3. versijas adaptācija Latvijā

Abstract

Sabiedrības novecošanās ir aktuāla problēma gan Latvijā, gan pasaulē. Ar vecumu saistīti daudzi veselības riska faktori, no kuriem viens ir kognitīvo spēju pasliktināšanās un demence. Dzīvildzes pieaugums aktualizē jautājumus, saistītus ar veselības aprūpi un regulārām veselības pārbaudēm, nepieciešamajām intervencēm, kas palīdzēs nodrošināt ātru un ērtu kognitīvo funkciju skrīningu. Viens no visbiežāk izmantotajiem kognitīvā skrīninga rīkiem ir Monreālas kognitīvā novērtējuma skala (MoCA). Pētījuma mērķis bija veikt Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas skalas 8.3. versijas adaptāciju Latvijas kultūrvidē, tika izvirzīti pieci pētnieciskie uzdevumi – pārbaudīt, kāda ir Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas skalas 8.3. versijas reakcijas un diskriminācijas indeksi, iekšējās saskaņotības rādītāji, paralēlo formu ticamība, konstrukta noturība laikā un kriteriālā pamatotība. Metode: pētījumā piedalījās 94 respondenti, dzīvojuši Latvijā, un, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, (M = 21,78, SD = 6,73), 71 sievietes (53,8 %), 23 vīrieši (17,4 %), vecumā no 55 - 90 gadiem. Pētījuma izlase sastāvēja no kontroles grupas 41 respondenta, bez iepriekš diagnosticētām slimībām, kas varētu ietekmēt pētījuma rezultātus, un 53 klīniskās grupas respondentiem, 14 respondenti ar viegliem kognitīviem traucējumiem (F06.7), un 39 respondenti ar demenci (F00). Datu ievākšana norisinājās klātienē, frontāli, sadarbībā ar senioru biedrībām, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm. Pēc 15 – 30 dienām, 16 no respondentiem, piedalījās arī testa-retesta veikšanā. Rezultāti: psihometrisko parametru analīze parādīja, ka 21 no 32 skalas pantiem ir atbilstoši psihometriskie rādītāji, skalas iekšējās saskaņotības rādītājs ir augsts (α = 0,90), skalas 8.3. versijas rezultāti parāda ļoti ciešu, pozitīvu, statistiski nozīmīgu saistību ar paralēlo skalas versiju 8.1. rezultātiem (r = 0,96, p< 0,01), kas ir adaptēta Latvijas kultūrvidē, un ļoti ciešu, pozitīvu, statistiski nozīmīgu saistību ar atkārtotu skalas 8.3. versijas mērījumu (r = 0,96, p< 0,01). Instruments parāda atbilstošus kriteriālās pamatotības rādītājus, vismaz piecas skalas apakšskalas diferencē klīniskās un kontroles grupas respondentus, intervālā no (U = 86,00 līdz U = 447,00; p< 0,05), un diferencē respondentus ar diagnozēm - viegli kognitīvi traucējumi (F06.7), un demenci (F00) intervālā no (U = 107,50 līdz U = 147,00; p< 0,05) pēc mērāmās pazīmes. Secinājumi: Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas skalas 8.3. versija ir piemērots kognitīvo funkciju skrīninga rīks, lietošanai klīniskajā vidē latviešu valodā un Latvijas kultūrvidē. Turpmākie pētījumi nepieciešami testa standartizācijai.

An aging population is a pressing problem, both in Latvia and worldwide. Aging is associated with many health risk factors, one of which is cognitive decline and dementia. Increasing longevity raises issues related to health care and regular health check-ups, and interventions are needed to help professionals provide quick and easy screening of cognitive functions. One of the most commonly used cognitive screening tools is the Montreal Cognitive Assessment scale (MoCA). The aim of the study was to adapt the Montreal Cognitive Assessment scale version 8.3. to the Latvian cultural environment, and five research objectives were set: to test the response and discrimination indices, internal consistency indices, parallel forms reliability, construct validity, and criterion validity of the Montreal Cognitive Assessment scale version 8.3. Method: 94 native Latvian speakers, 23 men (17,4 %), aged 55 - 90 years (M = 21,78, SD = 6,73), participated in the study. The study sample consisted of 41 control group respondents, without any pre-existing diagnosed conditions that could affect the study results, and 53 clinical group respondents, of whom 14 were diagnosed with mild cognitive impairment (F06.7), and 39 were diagnosed with dementia (F00). Data collection was carried out face-to-face in cooperation with senior associations, medical and social care institutions. After 15 - 30 days, 16 of the respondents also took part in the test-retest. Results: Analysis of psychometric parameters showed that 21 out of 32 items on the scale have corresponding psychometric indices. The internal consistency of the scale is high (α = 0.90), the results of version 8.3. show a very close, positive, statistically significant relationship with the results of the parallel MoCA 8.1. scale version (r = 0.96, p < 0.01), which is already adapted to the Latvian cultural environment, and test-retest value (r = 0.96, p < 0.01), show a very close, positive, statistically significant relationship. The instrument demonstrates adequate criterion validity, with at least five subscales differentiating between clinical and control group respondents, ranging from (U = 86.00 to U = 447.00; p< 0.05), and differentiating between respondents with diagnoses of mild cognitive impairment (F06. 7), and dementia (F00) ranging from (U = 107.50 to U = 147.00; p< 0.05) according to the trait measured. Conclusions: the Montreal Cognitive Assessment Scale version 8.3. is a suitable cognitive screening tool for use in the clinical setting in the Latvian language and Latvian culture. Further validation studies are needed.