Psiholoģiskās plaukšanas izjūtas un trauksmes rādītāju saistības un dzimumatšķirības jauno pieaugušo (18-25) grupā

Abstract

Pētījums mērķis - izpētīt saistību starp psiholoģiskās plaukšanas izjūtu un trauksmes rādītāju un analizēt dzimumatšķirības jauno pieaugušo (18-25) grupā. Pētījumā izvirzīti 2 pētnieciskie jautājumi un uzdevumi. Pētījums balstīts uz Pītera un Sidneja Lovibonda (Lovibond & Lovibond, 1995) izstrādāto depresijas, stresa un trauksmes modeli (Depression Anxiety Stress Scales, DASS-42), ar kā palīdzību tika apskatīts trauksmes rādītājs. Pētījums balstīts arī uz Butleres un Kernas (Butler & Kern, 2016) izstrādātā PERMA-profila, kas pamatots ar Martina Seligmana labbūtības teorijas (psiholoģiskās plaukšanas izjūta, flourishing) PERMA modeli, kurš raksturo psiholoģiskās plaukšanas izjūtu (Seligman, 2011). Balstoties uz pieejamo zinātnisko literatūru, tika atklāts, ka pastāv saistība starp psiholoģiskās plaukšanas izjūtu un trauksmi jauno pieaugušo grupā (Prasath et al., 2022). Pētījumā piedalījās 100 respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no kuriem 71% bija sievietes (M = 21,38; SD = 19,16). Dalībnieku iekļaušanas kritēriji bija: 1) dzimtā valoda latviešu; 2) vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Pētījumā dalībnieki aizpildīja anketu ar demogrāfiskiem jautājumiem par vecumu un dzimumu, kā arī DASS-42 aptaujas trauksmes skalas un PERMA profila (PERMA-profilier, Butler & Kern, 2016). Dati tika ievākti tiešsaistē elektroniskas aptaujas formātā un tika izplatīta, izmantojot sociālos mēdijus. Dalībnieki pirms anketas izpildes tika informēti par viņu datu anonimitāti un konfidencialitāti, kā arī datu ievākšanas un izmantošanas mērķi un to, ka viņu dalība pētījumā ir brīvprātīga. Pētījuma rezultāti atklāja, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp PERMA-profila skalām pozitīvās emocijas un trauksmes rādītāju (r = -0,48; p < 0,001), iesaistīšanos un trauksmi (r = -0,34; p < 0,001), pozitīvām attiecībām un trauksmi (r = -0,24; p = 0,02), jēgu un trauksmi (r = -0,41; p < 0,001), sasniegumiem un trauksmi (r = -0,33; p < 0,001) un starp kopējo PERMA-profila radītāju un trauksmi (r = -0,45; p < 0,001), laimi un trauksmi (r = -0,49; p < 0,001), un veselību un trauksmi (r = -0,44; p < 0,001), kā arī pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp vientulību un trauksmi (r = 0,38; p < 0,001) un negatīvām emocijām un trauksmi (r = 0,64; p < 0,001). Pētījuma rezultāti arī parādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīgas psiholoģiskās plaukšanas izjūtas un trauksmes rādītāja sakarību atšķirības pēc kritērija dzimums, kaut arī zinātniskajā literatūrā konkrēti PERMA-profila rādītāji un skalas uzrāda pretējus rezultātus (Rajendran et al., 2020; Ritter et al., 2022; So et al., 2023).

The aim of the study was to investigate the correlations between psychological flourishing and anxiety, and to look at gender differences in these correlations in young adults (18-25). The study had 2 research questions and objectives. The study was based on The Depression Anxiety Stress Scales (DASS-42) model developed by Peter and Sydney Lovibond (1995), through which the anxiety score was examined. As well as the PERMA-profilier developed by Butler and Kern (2016), which was based on Martin Seligman's well-being theory PERMA model (Seligman, 2011), was used to measure psychological flourishing. Based on available scientific literature, it was found that there is a correlation between psychological flourishing and anxiety in young adults (Prasath et al., 2022). This study involved 100 respondents, aged 18 to 25 years, 71% of whom were female (M = 21.38; SD = 19.16). Inclusion criteria for participants were: 1) Latvian and their native language; 2) aged 18 to 25 years. Participants completed a form consisting of demographic questions on age and gender, as well as the DASS-42 anxiety scale and the PERMA profilier. Data was collected online in the form of an electronic form which was spread via social media. Participants were informed of the purpose of the data collection and use prior to completing the form and that their data would be anonymous and confidential as well as that their participation in the study is voluntary. The results showed a statistically significant negative correlation between PERMA-profilier scales positive emotions and anxiety (r = -0.48; p < 0.001), engagement and anxiety (r = -0.34; p < 0.001), positive relationships and anxiety (r = -0.24; p = 0.02), meaning and anxiety (r = -0.41; p < 0.001), achievement and anxiety (r = -0.33; p < 0.001), total PERMA score and anxiety (r = -0.45; p < 0.001), happiness and anxiety (r = -0.49; p < 0.001), and health and anxiety (r = -0.44; p < 0.001). There is also a statistically significant positive correlation between PERMA-profilier item and loneliness and anxiety (r = 0.38; p < 0.001) and scale negative emotions and anxiety (r = 0.64; p < 0.001). The results also showed that there were no statistically significant gender differences in the correlations between psychological flourishing and anxiety. The study showed no observable gender differences, even though specific PERMA scores in the scientific literature show opposite results (Rajendran et al., 2020; Ritter et al., 2022; So et al., 2023).