Personības iezīmju saistība ar emociju regulācijas prasmēm pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt vai pastāv saistība starp personības iezīmēm un emocijas regulācijas prasmēm pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv saistība starp personības iezīmēm un emocijas regulācijas prasmēm pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem? 2. Vai pastāv dzimumu atšķirības emociju regulācijas prasmēm pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem? Pētījuma teorētiskais modelis balstās uz Latvijas Personības aptauju (Perepjolkina, 2014) un Adaptīvo emociju regulācijas modeli (Berking & Whitley, 2014). Pēdējos gados ir veikti pētījumi, kas mēģina izprast personības iezīmju saistību ar emociju regulācijas stratēģijām, taču nav pieejami daudz pētījumi, kas veikti par personības iezīmju saistību ar emociju regulācijas prasmēm (Hasani et al., 2024; Barańczuk, 2019). Veiktie pētījumi parāda, ka ir novērojamas saistības starp personības iezīmēm un emociju regulācijas prasmēm (Hughes et al., 2020; Schindler & Querengässer, 2019). Pētījumā piedalījās 122 respondenti vecumā no 18 līdz 30 gadiem ( M = 23,4, SD = 3,47). Izlasi veidoja 91 sieviete vecumā no 18 līdz 30 gadiem (M = 23,01, 74,6%) un 31 vīrietis vecumā no 18 līdz 30 gadiem (M = 24,55, 25,4%). Pētījuma instrumentāriju veidoja demogrāfiskie dati, Latvijas Personības aptauja ( LPA-v3; Perepjolkina un Reņģe, 2013) un Emociju regulācijas prasmju aptauja (“Emotion Regulation Skills Questionnaire” ( ERSQ-270, Berking & Znoj, 2008, adaptāciju latviešu valodā veikušas Iluta Kristiņa-Everte, Inese Paiča, Kristīne Mārtinsone, 2021). Pētījuma dati tika ievākti attālināti ar Google Forms. Pētījuma dati tika ievākti 2024. gadā no 07.02.2024. līdz 08.04.2024. Pētījuma rezultāti parādīja saistības starp personības iezīmēm un emociju regulācijas prasmēm. Neirotisma dimensijā un neirotisma dimensijas iezīmēm bija novērojamas negatīvas saistības ar emociju regulācijas prasmēm. Pētījuma rezultāti arī parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumu atšķirības emociju regulācijas prasmēm. Iespējams secināt, ka pētījuma mērķis ir izpildīts un ir atbildēts uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem. Iegūtos rezultātus iespējams izmantot veicot turpmākos pētījumus, kā arī iegūtie rezultāti var būt noderīgi psihologa darbā ar klientiem.

The purpose of the study was to investigate whether there is a relationship between personality traits and emotion regulation skills in adults aged 18 to 30 years. To achieve the research goal, two research questions were stated: 1. Is there a relationship between personality traits and emotion regulation skills in adults between the ages of 18 and 30? 2. Are there gender differences in emotion regulation skills in adults between the ages of 18 and 30? The theoretical model of the study is based on the Latvian Personality Survey (Perepjolkina, 2014) and the Adaptive Emotion Regulation Model (Berking & Whitley, 2014). In recent years, studies have been conducted that try to understand the relationship between personality traits and emotion regulation strategies, but not many studies are available that have been carried out on the relationship between personality traits and emotion regulation skills (Hasani et al., 2024; Barańczuk, 2019). Research conducted shows that there are observable associations between personality traits and emotion regulation skills (Hughes et al., 2020; Schindler & Querengässer, 2019). The study involved 122 respondents between the ages of 18 and 30 (M = 23.4, SD = 3.47). The sample consisted of 91 women aged 18 to 30 (M = 23.01, 74.6%) and 31 men aged 18 to 30 (M = 24.55, 25.4%). The research instruments consisted of demographic data, Latvian Personality Survey (LPA-v3; Perepjolkina and Reņģe, 2013) and Emotion Regulation Skills Questionnaire (ERSQ-270, Berking & Znoj, 2008, adapted in Latvian by Iluta Kristiņa-Everte, Inese Paiča, Kristīne Mārtinsone, 2021). The data from the study was collected remotely with Google Forms. The data of the study were collected in 2024 from 07.02.2024 to 08.04.2024. The results of the study showed associations between personality traits and emotion regulation skills. In the neuroticism dimension and the traits of the neuroticism dimension, negative associations with emotion regulation skills were observed. The results of the study also showed that there are statistically significant gender differences in emotion regulation skills. It is possible to conclude that the goal of the study has been fulfilled, and the stated research questions have been answered. The obtained results can be used when conducting further research, as well as the obtained results can be useful in the work of a psychologist with clients.