Pusaudžu miega kvalitātes un labbūtības saistība ar elektronisko ierīču lietošanu pirms gulētiešanas

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pusaudžu miega kvalitāte un labbūtība ir saistīta ar elektronisko ierīču lietošanu pirms gulētiešanas. Tika izvirzīti 3 pētījuma jautājumi: noskaidrot saistību starp mainīgajiem lielumiem; noskaidrot, vai pusaudžu elektronisko ierīču lietošanas laiks pirms gulētiešanas ļauj prognozēt miega kvalitāti, subjektīvā miega kvalitāti un dienas disfunkciju; noskaidrot, vai pusaudžu ekrāna laiks ļauj prognozēt miega kvalitāti, subjektīvā miega kvalitāti, miega ilgumu un dienas disfunkciju. Iepriekšējos pētījumos tika secināti pretrunīgi rezultāti, kā, piemēram, elektronisko ierīču un ekrāna laika izmantošanas samazināšana kopā ar miega ilguma palielināšanu labvēlīgi prognozēja jauniešu labbūtības uzlabošanos, bet no citas puses – elektronisko ierīču lietošana nav saistīta ar bērnu labbūtību, precīzāk – ekrāna laiku un viņu labbūtību, kā arī nav saistības starp miega ilgumu un ekrāna laika daudzumu. Pētījumā piedalījās 275 Latvijas skolēni vecumā no 14 līdz 16 gadiem (M = 14,78 gadi, SD = 0,68 gadi, 54,2% – sievietes), kuriem latviešu valodas prasmes ir vismaz sarunvalodas līmenī un, kuri izmanto elektroniskās ierīces pirms gulētiešanas, bez diagnosticētiem miega traucējumiem. Dati tika ievākti klātienē katras klases ietvaros caur GoogleForms vai papīra formātā, pirms tam saņemot e-pastu no vecākiem par piekrišanu viņu bērnu dalībai; tika izmantots Pitsburgas miega kvalitātes indekss (The Pittsburgh Sleep Quality Index; Buysse et al., 1989) un The EPOCH Pusaudžu labbūtības mērījums (EPOCH Measure of Adolescent Well-Being; Kern et al., 2016). Rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu negatīvu vidēji ciešu korelāciju starp “Labbūtību EPOCH” skalu un “Miega kvalitāte PSQI” (rs = –0,43, p < 0,01) pusaudžiem, kuri izmanto elektroniskās ierīces pirms gulētiešanas, ka arī pozitīvu statistiski nozīmīgu, tomēr ļoti vāju saistību starp “Miega kvalitāte PSQI” un “Elektronisko ierīču lietošanas laiks pirms gulētiešanas” (rs = 0,18, p < 0,01) un “Ekrāna laiks” (rs = 0,18, p < 0,01); tika konstatēts, ka elektronisko ierīču lietošanas laiks pirms gulētiešanas pozitīvi prognozē pusaudžu miega kvalitāti un subjektīvā miega kvalitāti ar mazu efekta līmeni, bet neprognozē dienas disfunkciju; ekrāna laiks pozitīvi prognozē miega kvalitāti, subjektīvā miega kvalitāti, miega ilgumu un dienas disfunkciju ar mazu efekta līmeni. Galvenais secinājums – jo augstāki rādītāji labbūtībai, jo augstāki miega kvalitātes rādītāji (jo lielāks punktu skaits PSQI testā, jo zemāka ir miega kvalitāte) pusaudžiem, kuri izmanto elektroniskās ierīces pirms gulētiešanas. Pētījuma rezultātus var izmantot klīniskie psihologi un izglītības iestāžu psihologi, kā arī tie var būt noderīgi turpmāko zinātnisko darbu izstrādē.

The aim of the study was to investigate the relationship between adolescents' sleep quality and well-being and the use of electronic devices before bedtime. Three research questions were posed: to explore the relationship between variables; to explore whether adolescents' electronic device use before bedtime predicts sleep quality, subjective sleep quality and daytime dysfunction; to explore whether adolescents' screen time predicts sleep quality, subjective sleep quality, sleep duration and daytime dysfunction. Previous studies found conflicting results, such as that reducing the use of electronic devices and screen time, together with increasing sleep duration, predicts young people's well-being, while on the other hand, the use of electronic devices doesn’t predict adolescent’s well-being, more specifically on-screen time and their well-being, and there was no correlation between sleep duration and amount of screen time. The study involved 275 Latvian adolescents aged 14–16 years (M = 14,78 years, SD = 0,68 years, 54,2% female) with at least conversational level of Latvian language proficiency and use of electronic devices before bedtime, without diagnosed sleep disorders. Data were collected face-to-face within each classroom via GoogleForms or on paper, preceded by an email from parents consenting to their child's participation, using The Pittsburgh Sleep Quality Index (Buysse et al., 1989) and The EPOCH Measure of Adolescent Well-Being (Kern et al., 2016). Results showed a statistically significant negative moderate correlation between the “Well-being EPOCH” scale and the “Sleep Quality PSQI” (rs = –0,43, p < 0,01) ) in adolescents using electronic devices before bedtime, also a positive statistically significant but very weak association between "Sleep quality PSQI" and "Electronic device time use at bedtime" (rs = 0,18, p < 0,01) and "Screen time" (rs = 0,18, p < 0,01); electronic device time before bedtime was found to positively predict adolescents' sleep quality and subjective sleep quality at low effect sizes, but not daytime dysfunction; screen time positively predicted sleep quality, subjective sleep quality, sleep duration and daytime dysfunction at low effect sizes. The main finding is that the higher the scores for the well-being scores, the higher the sleep quality scores (the higher the score on the PSQI, the lower the sleep quality) in adolescents who use electronic devices before bedtime. The results of the study can be used by clinical psychologists and educational psychologists and may be useful for future research.