Ēšanas paradumu un ķermeņa paštēla raksturojums un saistība ar sociālo mediju lietošanu pusaudžiem Latvijā

Abstract

Mērķis: Izpētīt ēšanas paradumu un ķermeņa paštēla saistību ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un sociālo mediju lietošanu pusaudžiem Latvijā. Aktualitāte: Ēšanas paradumi ir svarīga daļa no veselīga dzīvesveida kopuma, bet ķermeņa pašvērtējums ietekmē cilvēka emocionālo veselību un labbūtību. Pusaudžu vecums ir attīstības posms, kurā tiek likti pamati veselīga dzīvesveida paradumiem, kas saglabāsies arī pieaugušo vecumā, tāpēc ir svarīgi noteikt faktorus, kas var ietekmēt šos veselības aspektus. Ņemot vērā pieaugošo sociālo mediju lietojuma apjomu un nozīmi jauniešu dzīvēs, ir būtiski aprakstīt, kā ēšanas paradumi un ķermeņa paštēls ir saistīti ar sociālo mediju lietojumu pusaudžiem dzimuma grupās. Hipotēze: Ēšanas paradumi un ķermeņa paštēls ir atšķirīgs atkarībā no sociālo mediju lietošanas paradumiem, dzimuma, vecuma un ģimenes materiālās nodrošinātības līmeņa 11, 13 un 15 gadus veciem pusaudžiem. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē tika izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centra veiktā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2021./2022. mācību gadā, kura ietvaros tika aptaujāti 6011 Latvijas vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēni 11, 13 un 15 gadu vecuma grupās. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes – biežuma tabulas un šķērstabulas. Lai novērtētu atšķirības grupās tika izmantots Hī kvadrāta tests un 95 % ticamības intervāli. Rezultāti: Augļu lietojumā bija novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības – lietošana samazinājās, pieaugot vecumam, meitenēm (11 gadu vecuma grupā 23,6%, bet 15 gadu grupā 15,9%). Dārzeņu nelietošana uzturā bija divas reizes izplatītāka zēnu grupā (3,6%), nekā meiteņu grupā (1,6%). Meitenes ar problemātisku sociālo mediju lietošanu ikdienā augļus lietoja par septiņiem procentiem mazāk, dārzeņus par deviņiem procentiem mazāk, savukārt diētu ievēroja 12% biežāk, nekā meitenes, kam nebija raksturīga problemātiska sociālo mediju lietošana. Ķermeņa paštēlā novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības vecuma grupās gan meitenēm, gan zēniem, kā arī problemātisko sociālo mediju lietotāju grupā meitenēm. Zēni vecākajā vecuma grupā biežāk savu ķermeni novērtēja par pārāk tievu (24,8%), kā zēni jaunākajā vecuma grupā (18,7%). Meiteņu grupā, pieaugot vecumam, par 14,5 % pieaug to meiteņu īpatsvars, kas savu ķermeni novērtēja, kā pārāk resnu. Puse meiteņu ar problemātisku sociālo mediju lietošanu novērtēja savu ķermeni kā pārāk resnu, taču grupā bez problemātiskas lietošanas šādi atbildēja 37,4 %. Secinājumi: Latvijas pusaudžiem ēšanas paradumu atšķirības ir vērojamas ģimenes materiālā nodrošinātības līmeņa, vecuma un dzimuma grupās, savukārt ķermeņa paštēla atšķirības vērojamas vecuma grupās abu dzimumu pusaudžiem, kā arī sociālo mediju lietošanas grupās meiteņu vidu. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām un 19 apakšnodaļām un darba apjoms ir 52 lappuses, ieskaitot 16 attēlus. Bakalaura darbā izmantoti 49 literatūras avoti.

Aim of the study: To analyse the association of eating habits and body self-image with socio-demographic factors and the use of social media for adolescents in Latvia. Background: Eating habits are an important part of a healthy lifestyle set, but body self-esteem affects a person's emotional health and wellbeing. Adolescent age is a stage of development that lays the foundations for healthy lifestyle habits that will also persist in adulthood, so it is important to identify factors that can affect these health aspects. Given the growing volume and importance of social media usage in young people's lives, it is essential to describe how eating habits and body self-image are associated to the use of social media for adolescents in gender groups. Hypothesis: Eating habits and body self-image vary depending on social media usage habits, gender, age and family affluence levels for 11, 13 and 15-year-olds. Study design: Cross-sectional study. Study methods: In the development of the bachelor thesis, data from the “Health Behaviour among School-aged Children” study in Latvia from the academic year 2021/2022 was used. The survey was conducted by Latvian Centre for Disease Prevention and Control and data was collected from 6011 students of general educational institutions of Latvia in the age groups 11, 13 and 15. The data was analysed using descriptive statistical methods- frequency tables and cross tables. The Chi-square test and 95% confidence levels were used to assess the statistical differences in the groups. Results: Statistically significant differences were observed in the use of fruit- the use decreased with increasing age in girls (23.6% in the 11-year-old age group, and 15.9% in the 15-year-old group). Not consuming vegetables in the diet was twice as common in boys group (3.6%) than in girls group (1.6%). Girls with problematic social media use consumed seven percent less fruit, nine percent less vegetables, and dieted 12% more than girls without problematic social media use. Significant differences in body self-image can be observed in age groups for both girls and boys, as well as in the group of problematic social media users in girls. Boys in the older age group rated their body as too thin more often (24.8%) than boys in the younger age group (18.7%). In the group of girls, with increasing age, the proportion of girls who valued their body as too fat increased by 14.5%. Half of girls with problematic social media use rated their body as too fat, but 37.4% of the group without problematic use did so. Conclusions: Differences in eating habits among Latvian teenagers can be observed in the family's affluence level, age and gender groups, while differences in body self-image can be observed in age groups for teenagers of both sexes, as well as in social media use groups among girls. Content: The bachelor thesis consists of 4 chapters and 19 subdivisions and is 52 pages long, including 16 figures. 49 literature sources were used in the work