Veselībpratības saistība ar veselības prokrastināciju pieaugušajiem Latvijā

Abstract

Veselībpratībai ir nozīmīga ietekme uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, tas ir indivīda kompetenču kopums, kas ļauj piekļūt, saprast, novērtēt un izmantot ar veselību saistītu informāciju, lai spētu uzturēt savu veselību (Sørensen et al., 2021). Statistikas dati norāda, ka veselībpratības līmenis pasaulē ir zems, arī Latvijā veselībpratības līmenis ir pazemināts (Gatulytė et al., 2022). Mūsdienās arī aktuāla problēma ir veselības prokrastinācija, iedzīvotāji sāk interesēties un rūpēties par savu veselību tikai tad, kad slimības simptomi ir kļuvuši smagāki un sāk kļūt traucējoši (Söyler et al., 2022). Bakalaura darba pētījumam bija divas galvenās sadaļas. Pirmajā sadaļā pētnieciskie uzdevumi bija veikt Latvijā adaptētas Veselībpratības īsās 12 pantu versijas psihometrisko rādītāju analīzi un otrās sadaļas pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp veselībpratības un veselības prokrastinācijas rādītājiem, un, ka korelācija starp mainīgajiem pastāv, tad ar lineāras regresijas analīzes palīdzību noteikt, vai pēc veselībpratības rādītājiem ir iespējams prognozēt veselības prokrastinācijas rādītājus. Lai atbildētu uz pētījuma pirmās sadaļas pētnieciskajiem jautājumiem, pētījumā piedalījās 205 respondenti, no kuriem tika iekļauti 192, kuriem dzimtā valoda bija latviešu valoda un bija sasniegta pilngadība. Veselībpratības aptaujas īsās versijas psihometrisko rādītāju analīzei tika izmantots 2020. gadā Latvijā adaptēts instruments - HLS19 (2020): HLS19-Q12-LV – The Lativan instrument for measuring health literacy in the general population. M-POHL. Lai atbildētu uz otrās sadaļas pētnieciskajiem jautājumiem, tika izmantots iepriekš minētais instruments veselībpratības mērīšanai, un veselības prokrastinācijas mērīšanai tika izmantota 2018. gadā Silkānes pielāgotā ’’Veselības prokrastinācijas skala’’ (pielāgoti Stīla Prokrastinācijas skalas jautājumi (The pure Procrastination Scale, Steel, 2010). Apkopojot rezultātus, tika konstatēts, ka Veselībpratības aptaujas īsās versijas psihometriskie rādītāji atbilst psihometriskajām normām. Starp veselībpratību un veselības prokrastināciju tika konstatēta saistība, palielinoties veselībpratības rādītājiem samazinās veselības prokrastinācijas rādītāji. Pētījuma rezultāti pastiprina, ka pēc veselībpratības rādītājiem ir iespējams prognozēt veselības prokrastinācijas rādītājus.

Health literacy has a significant impact on people's health and quality of life; it is a set of competences that enable individuals to access, understand, evaluate and use health-related information to maintain their health (Sørensen et al., 2021). Statistics show that health literacy levels are low worldwide, and in Latvia health literacy levels are also low (Gatulytė, 2022). Health procrastination is also a problem nowadays; people only start to take an interest and care about their health when the symptoms of illness become more severe and start to become bothersome (Söyler et al., 2022). The bachelor thesis research had two sections. In the first section, the research objectives were to conduct a psychometric analysis of the Health Literacy Short 12-item version adapted in Latvia, and in the second section, the research objectives were to determine whether there is a correlation between health literacy and health procrastination scores, and if there is a correlation between the variables, then to determine whether health literacy scores can predict health procrastination scores using linear regression analysis. In order to answer the research questions of the first section of the study, 205 respondents took part in the study, 192 of whom were native speakers of Latvian and had reached the age of majority. The HLS19 (2020) was adapted for Latvia and used to analyse the psychometric indicators of the short version of the Health Literacy Survey: HLS19-Q12-LV - The Lativan instrument for measuring health literacy in the general population. M-POHL. To answer the research questions of the second section, the above-mentioned instrument for measuring health literacy was used, and to measure health procrastination, the ''Health Procrastination Scale'' adapted by Silkāne in 2018 (adapted items from The pure Procrastination Scale by Steel, 2010) was used. The results were summarised and the short version of the Health Literacy Questionnaire was found to be in line with psychometric norms. A relationship was found between health literacy and health procrastination, with increasing health literacy scores decreasing health procrastination scores. The results of the study reinforce that health literacy scores can predict health procrastination scores.