Personības iezīmju saistība ar situatīvo trauksmi pieaugušajiem vecumā no 45 - 60 gadiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp personības iezīmēm un situatīvo trauksmi vecuma grupā no 45-60 gadiem. Pētījums ir balstīts uz Latvijas Personības aptaujas pamatā esošajām “Big Five” un “HEXACO” personības iezīmju teorijām, kā arī Č.D. Spīlbergera trauksmes modeli. Tika izvirzīti divi pētnieciskie uzdevumi - noskaidrot vai starp personības iezīmēm un situatīvo trauksmi pastāv saistība, kā arī noskaidrot vai starp situatīvās trauksmes rādītājiem pastāv dzimumatšķirības. Pētījumā izlasē tika iekļauti 103 cilvēki, no kuriem 48 bija vīrieši (46,6%), vidējais izlases vecums - (M = 52,25; SD = 5,00). Respondenti tika sadalīti divās grupās - vīrieši un sievietes. Sievietes (n=55) bija vecumā no 45-60 gadiem (M = 52,18; SD = 4,88). Vīrieši (n=48) vecumā no 45-60 gadiem (M = 52,31; SD = 5,17). Respondenti tika izslēgti no dalības pētījumā balstoties uz Latvijas Personības aptaujas (LPA) melu skalas rezultātiem. Personības iezīmju mērīšanai tika izmantota LPA (Perepjolkina & Reņģe, 2013), savukārt, situatīvās trauksmes mērīšanai tika izmantota trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma anketa (State- Trait anxiety Inventory (FormY); Spielberger, et.al., 1983; latviešu valodā adaptāciju veica Skuškovnika, 2004). Papildus tika ievākti arī demogrāfiskie dati. Dati tika ievākti periodā no 03.04.2024 - 05.04.2024. Pētījuma rezultātos, tika novērota vidēji cieša, pozitīva, statistiski nozīmīga neirotisma saistība ar situatīvo trauksmi (rs = 0,36**, p < ,001). Vāja, pozitīva, statistiski nozīmīga saistība tika novērota arī starp atvērtību pieredzei un situatīvo trauksmi (rs = 0,23*, p < ,005). Savukārt, vāja, negatīva, statistiski nozīmīga saistība tika novērota starp apzinīgumu un situatīvo trauksmi (rs = -0,29**, p < ,001). Dzimumatšķirības starp situatīvās trauksmes rādītājiem netika novērotas. Tika secināts, ka pastāv saistība starp atsevišķām personības dimensijām un situatīvo trauksmi. Pētījumā iegūtie rezultāti var tikt praktiski pielietoti darbā ar klientiem. Primāri tie palīdzētu identificēt personības iezīmes, kuras norāda uz lielāku iespēju saskarties ar situatīvo trauksmi, un tādā veidā palīdzētu speciālistiem izprast, kā labāk klientam palīdzēt.

This study aimed to examine the relationship between personality traits and state anxiety in adults aged 45-60. The research was based on personality trait theories such as the “Big Five” and “HEXACO”. State anxiety was based on C.D. Spielberger’s Anxiety model. The main research tasks were to examine whether there’s a correlation between personality traits and state anxiety as well as to understand whether there are any gender differences in the state anxiety data. The sample consisted of 103 respondents, the range of the age was 45-60 years (M = 52,25; SD = 5,00). Out of the final sample 48 respondents were males (46,6%), the mean age of the male sample - (M = 52,31; SD = 5,17), females made 53,4% of the final sample (M = 52,18; SD = 4,88). The respondents were excluded based on the results of the LPA lie scale. The Latvian Personality Questionnaire (LPA), (Perepjolkina & Reņģe (2013), was used to measure personality traits. However, the Latvian adapted version of STAI-Y (State-Trait Anxiety Inventory (FormY), Spielberger, et.al., 1983; adapted in Latvian by Skuškovnika, 2004), was used to measure state anxiety. There was also an additional gathering of demographic data. The results depicted that a correlation between certain personality traits and state anxiety exists. There was a moderate, positive, statistically significant correlation between neuroticism and state anxiety (rs = 0,36**, p < ,001). A weak, positive, statistically significant correlation between openness to experience and state anxiety was also discovered (rs = 0,23*, p < ,005). However, a weak, negative, statistically significant correlation was also observed between conscientiousness and state anxiety (rs = -0,29**, p < ,001). Statistically significant gender-based differences between the state anxiety data were not found. It was concluded that a correlation between personality traits and state anxiety indeed exists. The research data could be used by psychology professionals. It would help to assess whether the client has a high chance of experiencing state anxiety and would also help to find ways to help clients cope with the stress that it brings.