Saūda Arābijas sadarbība ar Ēģipti politisko režīmu maiņas kontekstā: finansiālās palīdzības dimensija (2012-2015)

Abstract

Bakalaura darba tēma ir Saūda Arābijas sadarbība ar Ēģipti politisko režīmu maiņas kontekstā: finansiālās palīdzības dimensija (2012-2015). Arābu pavasara notikumu ietvaros notiek arī 2011. gada Ēģiptes revolūcija, rezultātā tiek izveidota jauna, demokrātiska politiska sistēma. Izmantojot jaunās demokrātiskās priekšrocības, pie varas Ēģiptē caur demokrātiskām vēlēšanām gan parlamentā, gan prezidenta amatā nonāk Musulmaņu brālības organizācijas pārstāvji, bet 2013. gada 3. jūlijā šī demokrātiskā sistēma caur Abdelfatāha al Sisī apvērsumu tiek gāzta. Skatoties uz to, ka vēsturiski Musulmaņu brālības organizācijai bija problemātiskas attiecības ar darbā izmantoto fokusa valsti – Saūda Arābiju, kura vēsturiski ir uzturējusi Ēģiptes ekonomiku caur finansiālās palīdzības nodrošinājumu - tas arī liek noskaidrot jautājumu, kā politiskā režīmu maiņa Ēģiptē ir ietekmējusi Saūda Arābijas vēlmi sniegt Ēģiptei finansiālo palīdzību laika periodā no 2012. gada 21. janvārim līdz 2015. gada 30. septembrim. Lai šo problemātiku spētu izskaidrot, pirmā nodaļa jeb darba teorētiskais ietvars balstās uz neoklasiskā reālisma teoriju un svarīgākais – uz režīmu drošības konceptu, kur tiek arī izskatīti Kurtisa Raeina darbā pieminētie ekonomiskie faktori režīmu drošības koncepta problemātika. Izmantojot šo konceptu, tiek noteikta arī hipotēze: Saūda Arābijas intereses palielināt Ēģiptei ekonomisko palīdzību pēc 2013. gada 3. jūlija veidoja Saūda Arābijas karaļnama vēlme ierobežot Musulmaņu brālības kā režīma drošības drauda izplatību Arābijas pussalā. Darba otrajā nodaļā tiek arī veikts plašāks ieskats Arābu pavasara notikumos Ēģiptē un Saūda Arābija, kā arī Musulmaņu brālības vēsturiskā nozīme šajās valstīs. Trešajā nodaļa tiek veikta analīze problemātikā laika posmā no 2012. gada 21. janvāra līdz 2013. gada 3. jūlijam, jeb Musulmaņu brālības pārvaldes posmā, kamēr ceturtajā nodaļā tiek veikta analīze A. al Sisī pārvaldes posmā no 2013. gada 3. jūlija līdz 2015. gada 30. septembrim. Abās nodaļās arī tiek meklētas indikācijas par to, vai Saūda Arābijas monarhiskais režīms sniedza Ēģiptei finansiālo palīdzību, balstoties uz režīmu drošības koncepta uzstādījumiem. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka indikācijas, kuras tika skaidrotas caur analītiskajiem kritērijiem norādīja uz to, ka Saūda Arābija uztvēra Musulmaņu brālību par potenciāli iekšēju draudu, jo finansiālās palīdzības apmēri A. al Sisī režīmam bija lielāki un norādīja uz vairākām indikācijām par draudiem no Musulmaņu brālības nekā tad, kad šī organizācija pārvaldīja Ēģipti.

The title of the bachelor’s thesis is Saudi-Egyptian cooperation in the light of regime transformation during the Arab Spring: the dimension of financial assistance (2012-2015). The Arab Spring events, that took place all over the MENA region also was the reason behind 2011 Egyptian Revolution, which had led to the establishment of a new democratic political system. The Muslim Brotherhood came to power in Egypt through these democratic elections, both in parliament and a member also had been elected as President, but on 3 July 2013, the democratic system was overthrown in a coup d'état by Abdelfattah al-Sisi. Given that the Muslim Brotherhood has historically had a problematic relationship with the focal country, Saudi Arabia, which has historically sustained the Egyptian economy through the provision of financial assistance, this also raises the question of how political regime change in Egypt has influenced Saudi Arabia's willingness to provide financial assistance to Egypt in the period from 21 January 2012 to 30 September 2015. In order to be able to explain this problem, the first chapter, or the theoretical framework of the thesis, is based on the theory of neoclassical realism and, more importantly, on the concept of regime security, where the economic factors mentioned in the work of Curtis Raeyn are also examined in relation to the problem of the concept of regime security. Using this concept, a hypothesis is also established: Saudi Arabia's interest in increasing economic aid to Egypt after 3 July 2013 was shaped by the Saudi royal desire to limit the spread of the Muslim Brotherhood as a regime security threat in the Arabian Peninsula. The second chapter of the thesis also takes a broader look at the Arab Spring events in Egypt and Saudi Arabia and the historical significance of the Muslim Brotherhood in these countries. The third chapter analyses the issues during the period from 21 January 2012 to 3 July 2013, or the Muslim Brotherhood administration, while the fourth chapter analyses the A. al-Sisi administration from 3 July 2013 to 30 September 2015. Both chapters also look for indications as to whether the Saudi monarchical regime provided financial assistance to Egypt based on the setup of the regimes' security concept. The study concluded that the indications interpreted through the analytical criteria indicated that Saudi Arabia perceived the Muslim Brotherhood as a potential internal threat due to the higher level of financial aid to the Al-Sisi regime and more indications of a threat from the Muslim Brotherhood than when the organisation was in control of Egypt.