Problemātiskas mobilo telefonu lietošanas saistība ar personības iezīmēm jauniešiem

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt problemātiskas mobilā telefona lietošanas paradumu saistību ar personības iezīmēm un dzimumatšķirības jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem un tika izvirzīti 3 pētījuma jautājumi. Pirmais pētījuma jautājums bija “Ar kurām personības iezīmēm veidojas saistība problemātiskai mobilā telefona lietošanai?”. Otrais pētījuma jautājums bija “Vai pastāv dzimumatšķirības problemātiskai mobilā telefona lietošanai jauniešiem?”. Trešais pētījuma jautājums bija “Vai pastāv dzimumatšķirības saistībai starp problemātisku mobilā telefona lietošanu un personības iezīmēm?”. Problemātiska mobilā telefona lietošana ir balstīta uz DSM-5 vielu lietošanas kritērijiem (DSM-5), savukārt personības iezīmju pētīšana ir balstīta uz Big Five jeb Lielais Piecinieks (D.W.Fiske) un HEXACO (Ahston & Lee) personības iezīmju teorijām. Literatūras pārskatā tika ietverti vairāki pētījumi, kas liecināja par personības iezīmju saistību ar problemātisku mobilā telefona lietošanu (Lingfeng u.c., 2022). Pētījumā piedalījās 118 dalībnieki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (M = 21,51 gadi, SD = 2,60 gadi). No 118 dalībniekiem 61% bija sievietes (n = 72) un 39% vīrieši (n = 46). Dati tika ievākti izmantojot Latvijas Personības aptauju LPA-v3 (Perepjolkina & Reņģe, 2013) un problemātiskas mobilā telefona lietošanas skalu (Problematic use of mobile phones scale, PUMP, Merlo, 2013; adaptējusi Bartuševiča, 2020). Dalībnieki netika iekļauti pētījumā, ja viņi nebija vecumā no 18 līdz 29 gadiem vai viņi neizmanto latviešu valodu ikdienā, kā arī dalībnieki tika izslēgti no pētījuma, ja viņu melu skalas rezultāti pārsniedza 61T balli. Iegūtie rezultāti norādīja, ka indivīdiem ar augstu neirotismu būs tendence uzrādīt augstus rezultātus PMTL, kā arī indivīdiem ar zemiem rādītājiem apzinīgumā, labvēlīgumā un godīgumā būs tendence uzrādīt augstākus rezultātus PMTL. Tika noskaidrots, ka problemātiskai mobilā telefona lietošanai nepastāvēja dzimumatšķirības. Kā arī tika secināts, ka dzimums neietekmē saistību starp personības iezīmēm un PMTL. Pētījuma rezultāti sniedz ieguldījumu problemātiskas mobilā telefona lietošanas pētniecībai Latvijā un var kalpot par pamatu turpmākai šīs jomas pētīšanai.

The aim of this study was to investigate the relationship between problematic mobile phone usage habits and personality traits, as well as gender differences, among young people aged 18 to 29. Three research questions were posed. The first research question was: "Which personality traits are associated with problematic mobile phone use?" The second research question was: "Are there gender differences in problematic mobile phone use among young people?" The third research question was: "Are there gender differences in the relationship between problematic mobile phone use and personality traits?" Problematic mobile phone use is based on the DSM-5 substance use criteria (DSM-5), while the study of personality traits is based on the Big Five (D.W. Fiske) and HEXACO (Ashton & Lee) personality trait theories. The literature review included several studies that indicated a relationship between personality traits and problematic mobile phone use (Lingfeng et al., 2022). The study involved 118 participants aged 18 to 29 years (M = 21.51 years, SD = 2.60 years). Of the 118 participants, 61% were women (n = 72) and 39% were men (n = 46). Data were collected using the Latvian Personality Survey LPA-v3 (Perepjolkina & Reņģe, 2013) and the Problematic Use of Mobile Phones Scale (PUMP, Merlo, 2013; adapted by Bartuševiča, 2020). Participants were not included in the study if they were not between the ages of 18 and 29, did not use the Latvian language daily, or if their lie scale scores exceeded 61T points. The results indicated that individuals with high neuroticism tend to show high scores on the PMTL, as well as individuals with low scores in conscientiousness, agreeableness, and honesty. It was found that there were no gender differences in problematic mobile phone use. It was also concluded that gender does not affect the relationship between personality traits and PMTL. The results of the study contribute to the research of problematic mobile phone use in Latvia and can serve as a basis for further research in this field.