Sistemātisks pārskats: Virtuālās realitātes tehnoloģiju terapeitiskā ietekme uz kognitīvo spēju atjaunošanu hroniska insulta pacientiem

Abstract

Darba nosaukums: Sistemātisks pārskats: Virtuālās realitātes tehnoloģiju terapeitiskā ietekme uz kognitīvo spēju atjaunošanu hroniska insulta pacientiem. Darba mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pētījumus, kuros izmantotas virtuālās realitātes tehnoloģijas terapijā kognitīvo spēju atjaunošanai hroniska insulta pacientiem. Pētījuma metodes: Zinātnisko rakstu atlasei izmantotās datubāzes: PubMed, EBSCO host, ScienceDirect, ProQuest, no kuriem tika iekļauti raksti pilnā apjomā, brīvpieejā, ne vecāki par 10 gadiem, un kas atbilst iekļaušanas kritērijiem. Tika veikta PrismaFlow diagramma un pētījumu kvalitāte novērtēta pēc PEDro skalas. Rezultāti: Sistemātiskajā pārskatā tika analizēti trīs pētījumi, kuros tika salīdzinātas divas grupas: Hroniska insulta pacienti ar kognitīvo spēju samazinājumu, kur terapijas metode bija uz virtuālās realitātes (VR) balstītas tehnoloģijas kā Reh@City un RGS ( Remote Graphics Software) programmatūra. Divi no pētījumiem atklāja uzlabojumus vairākās kognitīvo funkciju spējas, bet vienā no pētījumiem nebija skaidru pierādījumu par VR izmantošanas efektivitāti, salīdzinot ar klasisko terapijas metodi. Secinājumi: Kognitīvās funkcijas ir spēju kopums, kur vienas no tām samazinājums negatīvi ietekmē citas kognitīvās funkcijas, kā arī uzlabojumi vienā no kognitīvajām funkcijām pozitīvi ietekmē citas. Kognitīvo spēju atjaunošanai, izmantojot VR tehnoloģijas, ir daudzas priekšrocības, salīdzinot ar klasisko terapijas metodi, kas ir papīrs un rakstāmais. VR tehnoloģiju izmantošana terapijā sniedz uzlabojumus vairākās kognitīvās funkcijās, bet to ilgnoturība nav līdz galam izpētīta. Šobrīd pētījumos vēl nav iegūti pārliecinoši pierādījumi lai varētu apgalvot, ka virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana ilgākā laika periodā ir efektīvāka nekā tradicionālā terapijas metode. Virtuālās realitātes tehnoloģijas ir labs veids kā nodrošināt pacientiem atbilstošu un stimulējošu treniņvidi, jo ir iespējams sekot līdzi vairākiem uzdevuma izpildes parametriem un pielāgot sarežģītības pakāpi. Virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana kognitīvo spēju atjaunošanai ir salīdzinoši jauna joma, kas prasa turpmāku izpēti un iegūto rezultātu analīzi hroniska insulta pacientu grupās.

Title of the thesis: Systematic review: Therapeutic effect of virtual reality technologies on restoring cognitive functions in chronic stroke patients. Target of the thesis: systematically collect and analyze studies using virtual reality technologies in therapy for restoring cognitive abilities in chronic stroke patients. Research methodology: Databases used for the selection of scientific articles: PubMed, EBSCO host, ScienceDirect, ProQuest, of which articles were included that are full next, free access, up to 10 years old, and which meets the criteria for inclusion. A PrismaFlow diagram was performed and the quality of the studies was evaluated with the help of Pedro scale. Results: The systematic review analysed three studies comparing two groups: Chronic stroke patients with reduced cognitive ability, where the therapy method was virtual reality (VR) based technology like ReH @City and RGS (Remote graphics software) software. Two of the studies revealed improvements in a number of cognitive function abilities, but one of the studies showed no clear evidence of efficacy in using VR compared to the classic method of cognitive therapy. Conclusions: Cognitive functions are a set of abilities where a reduction in one of them negatively affects other cognitive functions, as well as improvements in one of the cognitive functions positively affect other cognitive functions. Using VR technologies to restore cognitive abilities has many advantages over the classic method of therapy, which is paper and writable. The use of VR technologies in therapy offers improvements in a number of cognitive functions, but their durability has not been fully explored. Studies do not provide an enormous number of results to argue that virtual reality technologies in therapy after a long period of time is more effective than the traditional method of therapy. Virtual reality technologies are a good way to provide patients with a supportive and stimulating training environment, as it is possible to keep track of a number of task performance parameters and adjust the degree of complexity. Using virtual reality technologies to restore cognitive abilities is a relatively new area, requiring further research and analysis of the results obtained in chronic stroke patient groups.