Latvijas iedzīvotāju pašziņotās trauksmes un depresijas saistība ar smēķēšanas paradumiem.

Abstract

Darba nosaukums: Latvijas iedzīvotāju pašziņotās trauksmes un depresijas saistība ar smēķēšanas paradumiem. Mērķis: Izpētīt Latvijas iedzīvotāju trauksmes un depresijas saistību ar smēķēšanas paradumiem. Aktualitāte: Smēķēšana ir viena no svarīgākajām sabiedrības veselības problēmām, globāli aptuveni 22,3% populācijas lietoja tabakas izstrādājumus 2020. gadā. Latvijā smēķējošu iedzīvotāju īpatsvars bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Lielākā daļa smēķējošu cilvēku apzinās par veselības riskiem, un vēlas atmest smēķēšanu, tomēr daudzi smēķēšanas atmešanas mēģinājumi nav veiksmīgi, it īpaši cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem. Katram astotajam cilvēkam pasaulē bija psihiskās veselības traucējumi 2019. gadā, un visbiežāk sastopamie traucējumi ir depresija un trauksme. Hipotēze: Pastāv atšķirības smēķēšanas biežuma, izsmēķēto cigarešu skaita un smēķēšanas atmešanas mēģinājumu grupās saistībā ar trauksmes rādītājiem. Pastāv atšķirības smēķēšanas biežuma, izsmēķēto cigarešu skaita un smēķēšanas atmešanas mēģinājumu grupās saistībā ar depresijas rādītājiem. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē tika izmantoti dati no LR Veselības ministrijas veiktā pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā 2023. gadā. Pētījuma izlasē tika iekļauti 2687 Latvijas iedzīvotāji, kas ir vismaz 18 gadus veci. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes – biežuma tabulas, šķērstabulas, Hī kvadrāta tests. Statistiskā ticamība balstīta uz 95% ticamības intervālu un p vērtību analīzi. Datu apstrādei izmanto Excel un SPSS programmas. Rezultāti: Tika novērota statistiski nozīmīgas atšķirības trauksmei saistībā ar smēķēšanas biežuma grupām. Trauksme tika novērota visvairāk regulāri smēķējošiem Latvijas iedzīvotājiem (5,9%) un tiem, kas smēķē “šad tad” (5,4%). Depresijas īpatsvars bija vislielākais iedzīvotājiem, kas smēķē regulāri (8,1%) un tiem, kas smēķē “šad tad” (6,2%). Trauksme tika novērota visvairāk iedzīvotājiem, kas atmeta smēķēšanu, lai izvairītos no nopietnas slimības (11,3%), savukārt lielākais depresijas īpatsvars – pētījuma grupā, kas atmeta smēķēšanu grūtniecības dēļ (11,4%). Netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības trauksmei un depresijai saistībā ar laiku, kas ir pagājis kopš smēķēšanas atmešanas. Secinājumi: Statistiski nozīmīga atšķirības tika novērotas trauksmes īpatsvaram saistībā ar smēķēšanas biežumu. Netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības depresijai saistība ar smēķēšanas paradumiem, kā arī trauksmei un depresijai saistībā ar smēķēšanas atmešanas iemesliem un laiku, kas pagāja kopš smēķēšanas atmešanas. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām, 11 apakšnodaļām. Bakalaura darba apjoms ir 49 lappuses, ieskaitot 9 attēlus, 5 tabulas un 1 pielikumu. Darbā izmantoti 54 literatūras avoti.

Title: The relationship between self-reported anxiety and depression and smoking habbits of Latvian residents. Aim of the study: To analyze the association of anxiety and depression and smoking habbits among Latvian residents. Background: Smoking is one of the most important public health challenges, globally around 22.3% of the population used tobacco products in 2020. The proportion of smoking population in Latvia was one of the highest in the European Union. Most people who smoke are aware of health risks and want to quit smoking, yet many attempts to quit smoking are unsuccessful, especially for people with mental health illnesses. One in eight people in the world had mental health problems in 2019, with depression and anxiety being the most common disorders. Hypothesis: There are differences in the frequency of smoking, the number of cigarettes smoked, the reason for smoking cessation, and the time that has passed since smoking cessation groups in relation to anxiety rates. There are differences in the frequency of smoking, the number of cigarettes smoked, the reason for smoking cessation, and the time that has passed since smoking cessation groups in relation to depression rates. Study design: Cross-sectional study. Study methods: The final thesis was developed using data from the Ministry of Health of the Republic of Latvia conducted research on the prevelance of mental disorders and suicidal behaviour in the adult population of Latvia. The study study sample included 2687 adult residents of Latvia. Descriptive statistical methods were used for data analysis – frequency tables, cross-tables, Chi-square test. Statistical confidence is based on analysis of 95% confidence intervals and p values. Results: Statistically significant differences were observed between anxiety and smoking frequency. Anxiety was observed the most among Latvian people smoking often (5.9%) and among those who smoke occasionally (5.4%). The prevalence of depression was the highest among Latvian residents who smoked regularly (8.1%) and among those who smoked occasionally (6.2%). Anxiety prevalence was the highest in the population who quit smoking to avoid serious illness (11.3%), while the highest prevalence of depression was in the study group who quit smoking due to pregnancy (11.4%). There were no statistically significant differences in anxiety and depression related to the time that has elapsed since smoking cessation. Conclusions: Statistically significant differences were observed in the prevalence of anxiety associated with smoking frequency. There were no statistically significant differences between depression and smoking habits, as well as anxiety and depression with reasons for smoking cessation and the time that has passed since quitting smoking. Content: The bachelor thesis consists of 4 chapters, 11 subdivisions. The volume of the bachelor thesis is 49 pages, including 9 figures, 5 tables and 1 appendix. 54 literature sources were used in the work.